Koferis. Stacija. Krievija: diennakts vilcienā un cilvēkam labs prāts

Cik kilometru esam nobraukuši? Grūti pateikt. Kā izrādās, oficiāli nomērītajiem gandrīz 5000 kilometriem pa Transsibīrijas maģistrāli mums jāpieskaita vēl arī 700 kilometru pa taigu un bezceļiem "gazelkā" (mikroautobusā) un vēl gandrīz 40 ar apmaldījušos taksistu, kurš mēģināja mūs izsēdināt nekurienes vidū. Jau rīt mēs būsim Irkutskā un uzreiz dosimies uz Baikālu - pašu dziļāko saldūdens ezeru pasaulē.

Viktorija atklāj: Vakar vakarā, kad mūsu kupejā visi jau saldi gulēja un daži pat krāca, es beidzot pa īstam aptvēru, ka braucu pa Transsibīrijas maģistrāli un piepildu teju vai lielāko savas dzīves sapni. No komforta viedokļa vilciena vagons nav tā labākā vieta - šeit nav dušas, tualete nav pārāk ērta, kupejā ir šauri, bet rozetes atrodamas tikai gaitenī.

Bet man šķiet, ka aizvadītā nakts un domas, kas cita pēc citas nāca prātā kaut kur starp Omsku un Irkutsku, man ietaupīja vairākus simtus eiro psihologa apmeklējumos.

Šodien Krasnojarskā pie mums piesēdās brīnišķīgs onkulis. Inteliģents, aizbraucis komandējumā - kā 90% šejienes pasažieru, bet vienkāršs un ļoti sirsnīgs. Pēc dažām stundām mūsu galds sāk izskatīties kā Krievijas garo reisu vilcienos.

Runājam par Baikāla ezeru un to, ka daudzi krievi joprojām atceras Rīgas Melno balzamu kā eksotiku ar vieglu nostalģijas piesitienu. Mūsu ceļabiedrs stāsta, ka Rīgas balzamu Krievijā mīlot, taču neviens to nedzerot tīru - vai nu iejauc tējā, vai arī sajauc - uzmanību! - ar degvīnu.

Mārtiņš stāsta: Esam līdz šim garākajā braucienā ar vilcienu, kāds mums šā ceļojuma laikā bijis. No iekāpšanas Omskā nobraukti jau aptuveni 2000 kilometru. Priekšā vēl nakts, bet septiņos no rīta būsim Irkutskā. Tiesa, pavisam drīz laika starpība mums no Rīgas būs jau piecas stundas.

Pašsajūta lieliska, bet aizvien biežāk uzdodam viens otram un vagona pavadonei jautājumu, cik pulkstenis un kas par dienu. 

Ļoti ceram nedaudz izvēdināt galvu un atpūsties pie varenā Baikāla.

Iebraucot Krasnojarskas stacijā, pavērās iespaidīgs skats. Milzīga stacija, kalni fonā, visur kaut ko būvē un ir dzīvība; atšķirība no depresīvās Omskas - kā diena pret nakti. Tomēr šī nav mūsu pietura - Krasnojarskā varējām pavadīt vien 22 minūtes. Vakar visu dienu un nakti pamatīgi sniga, bet Krasnojarskā mūs pavadīja lieliska saulīte.

Fotogalerija: Pastaiga Krasnojarskā

Stāsta turpinājumu lasi šeit.

TVNET turpina ceļojumu pa Transsibīrijas maģistrāli. Iepriekšējās daļas atradīsi šeit.​