Zolitūdes traģēdijas lietā apsūdzētā Treija tiesā izmanto tiesības neliecināt

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zolitūdes traģēdijā apsūdzētā - bijusī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija.
Zolitūdes traģēdijā apsūdzētā - bijusī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija. Foto: Ieva Lūka/LETA

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētā Rīgas Būvvaldes agrākā darbiniece Marika Treija šodien notikušajā traģēdijas krimināllietas tiesas sēdē izmantoja savas tiesības neliecināt.

Reaģējot uz Treijas lūgumu, prokuratūra lūdza tiesai nolasīt viņas pirmstiesas procesa laikā sniegtās liecības, kurās apsūdzētā neatzina savu vainu, kā arī norādīja, ka viņas kā Būvvaldes amatpersonas darba pienākumos ietilpa pārbaudīt būveksperta atzinumu pēc formas, nevis satura.

Treija arī pirmstiesas procesa laikā bija norādījusi, ka brīdī, kad viņa pārbaudīja būveksperta atzinumu, Latvijā nebija spēkā normatīvie akti, kas noteiktu, kā tieši ir jāveic būvekspertīzes.

Tādēļ viņa liecināja, ka ekspertīzes veicējs ir līdzatbildīgs ar būvdarbu vadītāju. Tāpat viņa norādīja, ka eksperts ir atbildīgs par projekta atbilstību būvnormatīvu prasībām.

Komentējot būveksperta Andra Gulbja veikto ekspertīzi, Treija norādīja, ka tā atbilda prasībām pēc formas, taču tai nebija norādīts datums. Viņa skaidroja, ka ekspertīzes atzinumā bija norādīts, ka projektam viss ir kārtībā, tātad tas ir realizējams dabā.

Kopumā tika nolasītas trīs Treijas sniegtās liecības, no kurām viena sniegta brīdī, kad viņa bija liecinieces statusā, savukārt abas pārējās tika sniegtas, kad viņai jau bija piemērots aizdomās turētās statuss. Nopratināta kā aizdomās turētā, Treija abās reizēs bija izmantojusi savas tiesības neliecināt.

Pēc Treijas pirmstiesas liecību uzklausīšanas tiesa aicināja liecības sniegt arī tā laika Rīgas pilsētas būvvalades būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai, taču viņa norādīja, ka vēl gaida dokumenta kopiju no Būvvaldes, ko vēlas pievienot lietas materiāliem, tādēļ šodien nav gatava sniegt liecības un pauda gatavību to darīt nākamajā sēdē, kas paredzēta 30. oktobrī.

Meļņikova būs jau septītā no deviņiem apsūdzētajiem, kam jāliecina šajā kriminālprocesā.

Tāpat šodienas tiesas sēdē tika pabeigta apsūdzētā būvuzrauga Mārtiņa Draudiņa pirmstiesas liecību lasīšana.

Draudiņa pirmstiesas liecību lasīšanas laikā tiesai arī tika demonstrētas būvuzrauga veiktās fotofiksācijas, kurās bija redzama sagruvušā lielveikala būvniecība dažādos etapos.

Tiesā demonstrētajos attēlos varēja redzēt kopņu montāžu, sākot no brīža, kad tās tika atvestas uz būvobjektu Priedaines ielā 20, līdz brīdim, kad bija pilnībā pabeigta pirmās fāzes jumta būvniecība.

Attēliem pievienotajos aprakstos bija virspusēji apraksti par būvniecības norisi, tostarp norādot, ka kopnēs nav novērojamas jebkāda veida spraugas vai cita veida deformācijas.

Uz tiesu bija ieradusies arī cietušo pārstāve, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S), kura Draudiņam uzdeva vairākus jautājumus par fotoattēliem.

Ločmeles-Luņovas interesi piesaistīja fakts, ka attēlos nav tuvplānu ar kopņu savienojumu mezgliem.

Komentējot cietušo pārstāves sacīto, Draudiņš norādīja, ka attēli tika uzņemti tādēļ, lai projekta ārvalstu investori varētu sekot līdzi lielveikala celtniecībai.

Draudiņš arī atkārtoti tiesai apliecināja, ka viņam nevienā brīdī neradās šaubas par būvniecības darbu kvalitāti.

Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma Re&Re būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī Maxima darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu