Ģenerālprokuratūra tuvākajā laikā varētu pabeigt pārbaudi par "oligarhu lietas" izbeigšanu

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra.

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Ģenerālprokuratūra tuvākajā laikā varētu pabeigt šogad februārī sākto pārbaudi par savulaik pieņemto lēmumu par tā dēvētās oligarhu lietas izbeigšanu.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka pastāstīja, ka tika pieprasīti visi oligarhu lietas krimināllietas materiāli no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB). Pēc to saņemšanas Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers sāka iepazīšanos ar lietas materiāliem un pierādījumu vērtēšanu.

Iespējams, pārbaudi ar secinājumiem varētu pabeigt tuvākajā laikā.

Jau ziņots, ka 12. Saeimā tā dēvētā oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisija aicināja Ģenerālprokuratūru izveidot tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju komisiju un veikt resorisko pārbaudi par oligarhu lietas sākšanas pamatojumu un pirmstiesas izmeklēšanas gaitu, izdarot secinājumus par attiecīgo amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību.

Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka atbilstoši likumam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram nav tiesības izveidot starpinstitucionālu komisiju resoriskās pārbaudes veikšanai, tomēr Ģenerālprokuratūra uzdevusi amatā augstākam prokuroram veikt pārbaudi par kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā pieņemto lēmumu, tai skaitā par lietas izbeigšanu, pamatotību.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017. gada jūlijā. Janvāra vidū Saeimā tika izskatīts komisijas ziņojums par izmeklēšanas rezultātiem.

Viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011. gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā Ir tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras kā apgalvo žurnāls tika noklausītas oligarhu lietā.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume jau pērn oktobrī norādīja, ka nevar pateikt vai žurnālā Ir publicētās sarunas ir autentiskas, jo nav ekspertīzes un "izejas materiāla" - informācija, kas bija plašsaziņas līdzekļa rīcībā. Turklāt žurnāls atteicies šādu informāciju izsniegt.

Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu KNAB rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai oligarhu lietai. Pēc aptuveni divu mēneša darba tika secināts, ka nav pamata sākt kriminālprocesus.

Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Dienesta pārbaudes secinājumus KNAB nosūtīja Drošības policijai, taču šīs iestāde joprojām neatklāj, kādā veidā tiek izvērtēts šis slēdziens.

Uz augšu