Eksperts: Prezidenta svētku uzruna bija emocionāla, atbilstoša laikam un vietai

"Ekonomistu apvienības 2010" biedrs - politologs Filips Rajevskis piedalās pasākumā Rīgas Latviešu biedrības namā, kurā "Ekonomistu Apvienība 2010" sniedz valdības darba novērtējumu.

FOTO: Lita Krone/LETA

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa Latvijas neatkarības proklamēšanas 100. gadadienas svētku uzruna bija emocionāla, atbilstoša laikam un vietai, aģentūrai LETA sacīja politologs Filips Rajevskis.

Analizējot Vējoņa un Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) svētku uzrunas, Rajevskis norādīja, ka tās abas viņam patika un bija atbilstošas svētkiem.

"Es nezinu, vai tas tika darīts apzināti, bet runas sanāca ļoti saskaņotas, jo tās tematiski nepārklājās. Prezidents bija izvēlējies savai runai diezgan pareizu virzienu - viņa bija emocionāla, viņš nerunāja neko par vēsturi, kas jau bija izsmelts, par drošības lietām, par tekošo politiku, par ideoloģiskām lietām. Viņš savā uzrunā paņēma emocionālu virzienu, ko arī izturēja līdz beigām," sacīja Rajevskis. Turklāt politologs kā par pozitīvu atzina to, ka uzruna nebija pārāk gara, jo "emocionalitāti tik gari nevar noturēt".

"Man šķiet, ka emocionālais vēstījums par Latviju un tās nākotni bija ļoti veiksmīgs gan vietā, gan laikā," teica politologs.

Viņš norādīja, ka ir grūti salīdzināt Vējoņa un Mūrnieces uzrunas. "Vējonis runāja kā visas valsts prezidents, savukārt Mūrniece uzrunā nedaudz par daudz paņēma ideoloģisko piesitienu," pauda politologs. Rajevskis sacīja, ka ideoloģiskais piesitiens ir saprotams, jo Saeimas priekšsēdētāja pārstāv nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai/LNNK", tomēr "viņa runāja, kā Saeimas priekšsēdētāja un otrā augstākā amatpersona valstī, nevis kā savas partijas pārstāve, tāpēc man tajā iekļautā ideoloģija likās par daudz".

"Kopumā man šī runa patika, jo Mūrniece bija izvēlējusies akcentu likt tieši uz "vēsturi". Var runāt par visiem ļoti labi zināmām un neapšaubāmām lietām un tas ir garlaicīgi, bet viņa pacēla arī faktus un uzvārdus, kurus tik bieži runās nepiemin, kas padarīja runu interesantu. Arī šajā gadījumā jāsaka, ka Saeimas priekšsēdētājas runa bija īstajā laikā un vietā, jo tā tika teikta Latvijas Nacionālajā teātrī, vietā kur tika proklamēta Latvija kā neatkarīga valsts," stāstīja Rajevskis.

Jautāts, vai amatpersonu runās bija manāmi kādi īpaši akcenti, Rajevskis norādīja, ka prezidents akcentēja savstarpējo solidaritāti, kuru viņš virza kā uz nākotni vērstu akcentu. "Pieļauju, ka tādējādi tiek norādīts Latvijas attīstības virzības modelis, kas noteikti būtu līdzīgs ar Skandināvijas valstīm, jo Latvija ir solidāra valsts un attiecības starp cilvēkiem balstās uz solidaritātes principiem. Tas ir ļoti svarīgs moments, ja runā par Latvijas nākotni," sacīja Rajevskis.

Savukārt Saeimas priekšsēdētājas runā kā galveno akcentu politologs pamanīja vēsturisko ekskursu, "kas bija pats par sevi interesants un vērtīgs arī sabiedrībai un varbūt pat jaunajiem Saeimas deputātiem," piebilda Rajevskis.

Uz augšu