Rīgā notiekošo Latvijas simtgades svinību apmeklētājiem pašiem jau laikus vajadzēja rēķināties, ka cilvēku skaits pasākumu norises vietās būs ļoti liels, un tas var radīt dažādas neērtības, tomēr bloķēt cilvēku plūsmu Vecrīgas apkārtnē konkrētajā situācijā nebija vajadzības, Latvijas Radio sacīja Valsts policijas (VP) Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs.
Viņš nepiekrīt sociālajos tīklos izskanējušajiem prātojumiem, ka lielā, neorganizētā pūļa dēļ simtgades svinības par mata tiesu nebeidzās ar traģēdiju.
Velšs uzsvēra, ka policija ļoti gatavojās kārtības nodrošināšanai šo pasākumu laikā un monitorēja situāciju jau iepriekš. Tajā pašā laikā policijas pārstāvis atzina, ka pasākumus, iespējams, apmeklēja lielāks cilvēku skaits, nekā bija plānots.
Izskanējušās negācijas par svētdienas vakarā Vecrīgā piedzīvoto lielo drūzmēšanos Velšs izskaidroja ar emocijām.
"Skaidrs, ka parādījās zināmi pūļa psiholoģijas elementi, un cilvēkam, kurš jūtas nedroši vai neērti pūlī, brīdī, kad viņam ir jāpastāv, jāgaida, kad kaut kas nekustās, parādās spriedze. (..) Un, protams, kur ir cilvēku masas, tur ir arī riski," sacīja policijas pārstāvis.
Tai pašā laikā viņš atgādināja, ka policija jau pirms pasākuma bija brīdinājusi, ka simtgades pasākumu apmeklētāju skaits būs liels, tādēļ katram bija jāizvērtē, vai šādi pasākumu apmeklēšana konkrētajam cilvēkam vai ģimenei ir piemērota, un vai varēs justies labi šādā blīvā pūlī.
Velšs norādīja, ka 18. novembrī policija bija gatava jebkurā brīdī noslēgt krastmalu no Vecrīgas vai Pārdaugavu no centra, taču, izvērtējot visus apstākļus, lēmums par gājēju plūsmas slēgšanu netika pieņemts, jo tam netika saskatīts pamatojums.
Policijas pārstāvis norādīja, ka pasākumu norises vieta un laiki varēja būt pārdomāti labāk, lai nebūtu tā, ka vienā brīdī centrālais pasākums - Valsts prezidenta svinīgā uzruna - notiek pie Brīvības pieminekļa, bet uzreiz pēc tam visi cilvēki pa īsāko ceļu - Vecrīgu - straumēm plūst uz uguņošanu Daugavas krastmalā. Tomēr, ja, piemēram, šajā mirklī pēkšņi tiktu noslēgta pieeja krastmalai no Vecrīgas puses, tas radītu vēl lielāku pūļa spriedzi, kas nebija vajadzīga, norādīja policijas pārstāvis.
Viņš atzīmēja, ka arī pēc pasākuma cilvēkiem bija iespēja nedoties prom no krastmalas pa īsāko ceļu, proti, cauri Vecrīgai, bet gan virzīties prom no svinību norises vietas pa kādiem apkārtceļiem, piemēram, pa 11.novembra krastmalu uz vienu vai otru pusi, kur gājēju plūsma bija nesalīdzināmi mazāka.
Velšs atzina, ka policija tuvākajā laikā izvērtēs simtgades svinībās gūtās mācības un vērtēs, vai nākotnē šādos pasākumos pūļa kustību nevajadzētu kontrolēt ar barjerām un žogiem, piemēram, līdzīgi, kā tas notiek Rīgas lidostā, kur rindas tiek organizētas zigzagā. Tādā gadījumā skaidrs, ka nokļūšana, piemēram, uz krastmalu, prasītu daudz vairāk laika, cilvēki kustētos ievērojami lēnāk, toties tie būtu organizētāki, norādīja policijas pārstāvis. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka šajās svinībās gan gājēju plūsmu bloķēt nebija vajadzības.
Kā ziņots, Latvijas valsts proklamēšanas 100. gadadienas pasākumi no drošības viedokļa aizvadīti mierīgi un Rīgā tika aizturēti trīs cilvēki - viens par alkohola lietošanu publiskā vietā, divi par reklāmas stenda bojāšanu, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Velšs.
Viņš norādīja, ka visā Latvijā bija daudz un dažādi pasākumi - gan lielajās pilsētās, gan mazākās apdzīvotās vietās, tāpēc policija uz pasākumiem skatās visas valsts kontekstā un strādāja pēc īpaši izstrādāta plāna.
Ārpus Rīgas pasākumos netika aizturēts neviens cilvēks, bet Rīgā tika aizturēts viens cilvēks par alkohola lietošanu sabiedriskā vietā un divi par reklāmas stenda bojāšanu Vecrīgā.
