Pk 27.11.2020.

Atbildību par haosu pēc svētku uguņošanas pagaidām neuzņemas ne Rīgas dome, ne Simtgades birojs

Svētku uguņošana Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienā 11. novembra krastmalā.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Patlaban atbildību par haosu, kas radās, cilvēkiem izklīstot pēc 18. novembra uguņošanas 11. novembra krastmalā, neuzņemas ne Rīgas dome, ne Latvijas valsts simtgades birojs, norādot, ka situācijas izvērtēšanu veiks līdz gada beigām.

SIA Rīgas satiksme pārstāve Baiba Bartaševiča aģentūrai LETA sacīja, ka visi paredzētie papildus reisi 18. novembrī tika izpildīti, taču drošības apsvērumu dēļ policija paredzētos satiksmes ierobežojumus atcēlusi ar nobīdi, kā rezultātā pēc pulksten 21 gandrīz visiem tramvaju, autobusu un trolejbusu reisiem radies kavējums līdz pat divām stundām. Turklāt pēc salūta izveidojušies lieli sastrēgumi, kas vēl vairāk kavējuši sabiedriskā transporta kustību.

Viņa norādīja, ka līdzīgi kā pēc Dziesmu un deju svētku koncertiem Mežaparkā, arī pēc 18. novembra pasākumiem lielākajās pieturvietās bija nozīmēti uzņēmuma darbinieki, kuri sekoja līdzi tam, cik daudz cilvēku sakāpj transportos.

"Taču centrā pieturvietas un transporta maršruti ir ļoti daudz, atšķirībā no Mežaparka, kur ir viens tramvaja maršruts un regulēšana nepieciešama pārsvarā vienā vai divās pieturvietās," skaidroja uzņēmuma pārstāve.

1

Savukārt ielu slēgšana un satiksmes ierobežojumu noteikšana nav Rīgas satiksmes kompetencē, uzsvēra Bartaševiča.

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola aģentūrai LETA pauda, ka lēmumu par nosakāmajiem satiksmes ierobežojumiem pieņēmusi 18. novembra pasākumu organizēšanai izveidotā darba grupa, kurā strādāja atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas - ministriju, satiksmes departamenta, Valsts policijas, kā arī citu institūciju pārstāvji.

"Ja visas šīs iesaistītās puses, prognozējot pasākumu apmeklētību, pieņēma lēmumu, ka šāda veida satiksmes organizācija un konkrēto ielu posmu slēgšana ir pilnīgi pietiekama, lai pasākums notiktu droši, tad mums nebija pamata iebilst," skaidroja Ahuna-Ozola.

1

Vienlaikus viņa norādīja, ka departaments ir ielu pārvaldītājs, nevis drošības iestāde, kas būtu kompetenta spriest par cilvēku plūsmām un to radītajiem iespējamajiem riskiem.

Arī Simtgades biroja pārstāve Linda Pastare apstiprināja, ka 18. novembra programmu galvaspilsētā kopīgi veidoja Valsts prezidenta kanceleja, Saeima, Aizsardzības ministrija, Kultūras ministrija un Rīgas pašvaldība, ciešā sadarbībā ar tiesībsargājošajām iestādēm. Kopumā Rīgā dienas laikā notikuši aptuveni 100 dažādi pasākumi.

1

Viņa norādīja, ka pēc Valsts policijas sniegtās informācijas 18. novembrī operatīvās vadības centrā situācija tika nepārtraukti monitorēta, reaģējot uz aktuālajiem notikumiem, tostarp, regulējot satiksmes plūsmu pēc gaismas uzveduma.

Pasākumu programma vairākkārt tika skatīta arī Simtgades rīcības komitejā, kurā darbojas atbildīgas valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī nevalstiskie partneri, lai savas kompetences jomās varētu plānot savu darbu.

Tomēr līdz šim atbildīgās institūcijas kopējā darba grupas sanāksmē nav izvērtējušas nedz pasākumu norisi, nedz situāciju, kas radās cilvēkiem pēc svētku pasākumiem izklīstot.

"Kā pēc jebkura liela mēroga pasākuma, notiek izvērtēšana dažādos līmeņos, lai apkopotu gūtās mācības un secinājumus gan par 18. novembra programmas balansu, apmeklētību, organizatoriskajiem un drošības, gan par starpinstitūciju komunikāciju un citiem jautājumiem," teica Pastare.

1

Kultūras ministrijas izveidotā darba grupa līdz 31. decembrim plāno sagatavot izvērtējumu par 18. novembra svinību programmas īstenošanu, viņa norādīja.

Vienlaikus Pastare atgādināja, ka pēc operatīvo dienestu sniegtās informācijas, pasākumi Rīgā un visā Latvijā aizvadīti mierīgi.

»Ļaužu pūļi pēc simtgades salūta: ieraksti no pilsētas videokamerām.

18. novembra uguņošanu Rīgā pēc policija aplēsēm krastmalā bija sanākuši vērot aptuveni 100 000 cilvēku. Pēc svētku kulminācijas satiksme Rīgā bija paralizēta pat vairākas stundas pēc pasākumu beigām.

Pasažieru vilciens pārstāve Agnese Līcīte norādīja, ka uzņēmums bijis gatavs pēc svētku uguņošanas pārvadāt 6000 pasažieru, bet izmantot vilcienus vēlējušies vairāk nekā 10 000 cilvēku, tostarp arī Rīgas mikrorajonu iedzīvotāji.

»Vilcienu pēc svētku salūta vēlējās izmantot teju divreiz vairāk cilvēku, nekā tas bija iespējams.

Vienlaikus viņa arī atzīmēja, ka Pasažieru vilciens netika iesaistīts svētku norises plānošanā, svētku apmeklētāju plūsmas koordinēšanā vai drošības jautājumu risināšanā un organizatori arī nebija lūguši nodrošināt papildu kapacitāti vilcieniem.

Savukārt Valsts policija pēc svētkiem atzina, ka 11. novembra krastmala no drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumu rīkošanai. Atbildīgie dienesti tuvākajā laikā analizēs, kā uzlabot drošību masu pasākumu rīkošanai šajā Rīgas centra daļā, aģentūrai LETA atzina Valsts policijas Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs.

Aktuālākās ziņas