Nevienlīdzīgā izglītība: Pirmā versija - pustukšās Rīgas skolas

Arī Rīgā, līdzīgi, kā visā Latvijā, samazinās skolēnu skaits, kā rezultātā rodas pustukšas skolas. Gandrīz 42% Rīgas vidusskolu klasē ir mazāk par 25 skolēniem, liecina Re:Baltica aprēķini.

FOTO: Reinis Hofmanis

Baltijas bezpeļņas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica gada garumā veica pētījumu, kurā noskaidrojās pārsteidzoši fakti par Izglītības reformu, Rīgas skolu reorganizāciju un galvenais - izglītības kvalitāti Rīgas mazākumtautību skolās. 

"Brauciet, mēs jums visu izstāstīsim!" – atšķirībā no vairuma skolu, kurās viesojāmies, Rīgas 46. vidusskolas direktors Boriss Antonovs intervijai atsaucas uzreiz.

Skola atrodas Vecmīlgrāvī, nožogotā teritorijā, priežu ieskauta. Pēdējos desmit gadus skolēnu skaits katru gadu samazinās. Šobrīd tur mācās nedaudz mazāk par 500 bērniem, kuru dzimtā valoda ir krievu. Antonevičs ir skolas direktors jau 28 gadus: "Man bija zelta laiki. Vecāķos bija četras skolas. Man bija 1250 skolēnu, un mācījāmies divās ēkās."

Šobrīd Vecmīlgrāvī ir trīs skolas: divas mazākumtautību un viena latviešu. Desmit minūšu autobusa brauciena attālumā, Mīlgrāvī, ir vēl viena krievu skola.

FOTO: Lote Lārmane, Re:Baltica

Spīdoši neklājas nevienai.

29. vidusskolai Mīlgrāvī ir zemākie eksāmenu rezultāti starp visām Rīgas skolām. Pērn tajā neatvēra 10. klasi, jo trūka skolēnu. Tas pats notika arī latviešu 31. vidusskolā. Skolēnu skaits audzis tikai Rīnūžu vidusskolā, kurā atrodas arī bērnudārzs.

Rīgas mikrorajonu skolām ir arvien grūtāk nokomplektēt pirmās klases. Re:Baltica aprēķins rāda, ka pēdējos trīs gados skolēnu skaits 1. klasēs Rīgā samazinājies par 14%. No tiem lielākais kritums bijis tieši krievu skolām – 19%.

Tas gan līdz šim nav ietekmējis kopējo skolēnu skaitu. Rīgas Ekonomikas augstskolas demogrāfe Zane Vārpiņa pieļauj: tas tādēļ, ka vecākajās klasēs sabrauc Ārrīgas bērni.

Taču lielākā Rīgas problēma slēpjas citur, kas ir kā apburtais loks. Uz pašreizējo skolu skaitu ir pārāk maz skolēnu. Tā kā skolai finansējumu nodrošina skolēnu skaits, mazā skolā skolotājam ir maza slodze. Maza slodze nozīmē mazu algu. Maza alga nozīmē grūtības atrast labu skolotāju, jo viņi aiziet uz lielāku un prestižāku skolu. Lielā skolā pedagogs var specializēties, piemēram, matemātikā no 5. līdz 7. klasei. Mazā mācīs to visiem un papildus vēl fiziku, informātiku vai ekonomiku. Un tā uz riņķi.

FOTO: Lote Lārmane, Re:Baltica

Uz to savā pētījumā norāda arī OECD.

"Mazākas klases pieņemts uzskatīt par labākām, bet tam nav viennozīmīga apstiprinājuma. PISA dati rāda, ka lielākās klasēs skolēniem ir labāki rezultāti. Vienlaikus mazākas klases var būt noderīgas konkrētos gadījumos, piemēram, ja bērni nāk no mazāk priviliģētām ģimenēm un viņiem vajag vairāk individuālas uzmanības," teikts OECD pētījumā.

Vasaras sākumā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija izstrādājusi valdības noteikumu uzmetumu, kas paredzēja, ka lielajās pilsētās vidusskolās jābūt vai nu 25 skolēniem klasē, vai 138 visās vidusskolas klasēs kopā. IZM priekšlikuma būtība bija koncentrēt bērnus lielākās skolās un klasēs, kam teorētiski vajadzētu uzlabot sniegumu.

Prasībai par vismaz 25 bērniem klasē Rīgas vidusskolās neatbilstu 35 vidusskolas, kas ir gandrīz 42% no visām, rāda Re:Baltica aprēķins.

Rīgas slieksnis vidusskolas klašu atvēršanai līdz šim bijis zemāks – 22 skolēni. Ar visu to 2017./2018. mācību gadā Rīgā 28 skolās atvēra tikai vienu 10. klasi, bet deviņās skolās neatvēra vispār. Slēgt kādu no pašvaldības skolām vismaz vasarā Rīgas dome neplānoja.

"Bet cik tad var!" ar pretjautājumu atbild Rīgas domes (RD) Izglītības pārvaldes vadītājs Ivars Balamovskis. Viņš uzskata, ka jau izdarīts gana.

Kopš 2001. gada Rīgā slēgtas 23 izglītības iestādes, bet 15 reorganizētas.

Septembra vidū valdība noraidīja IZM priekšlikumu par minimālo bērnu skaitu klasē, tā vietā piedāvājot jauktu modeli – turpmāk valsts naudu saņems skolas, kurām būs labi rezultāti centralizētajos eksāmenos. Ja atzīmes būs labas, klasē varēs mācīties kaut pieci bērni, bet skola valsts naudu skolotāju algām saņems.

Taču apšaubāms, ka šādu skolu būs daudz, jo ministrijas vēlas panākt, ka ar laiku paliek tikai vidusskolas, kuru vidējā atzīme eksāmenos ir augstāka par 60%. Rīgā šobrīd šim kritērijam atbilstu trešdaļa vidusskolu.

"Mēs ejam uz to, lai Rīgā vidusskolā būtu vismaz divas paralēlās klases jeb 120 bērni vidusskolā," īsi pirms vēlēšanām skaidroja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība).

FOTO: Reinis Hofmanis, rebaltica.lv

Skolas potenciāla slēgšana vai apvienošana ir emocionāli sāpīgs lēmums, tādēļ par to runāt nevēlas 46. vidusskolas direktors Antonovs.

"Uztrauc, bet ko mēs varam izdarīt? Ziniet, kad tas pienāks, skatīsimies." Uz iebildi, ka tad jau varētu būt par vēlu, direktors aizrāda – šādas runas jau patlaban ietekmē skolēnu skaitu skolā.

"Kādēļ lai gudrs vecāks sūtītu bērnu uz skolu, par kuru klīst baumas, ka to slēgs?"

Taču, rokoties dziļāk, Re:Baltica aprēķins parādīja, ka tukšākas Rīgā ir latviešu, nevis krievu skolas. Mazāk par 25 bērniem klasē ir 49% latviešu vidusskolu, bet krievu – 43%. Ja pie sliktām atzīmēm būtu vainojams tikai klašu lielums, tad "slikto atzīmju skolu" sarakstā būtu jābūt arī latviešu skolām. To tur nav. Ejam tālāk.

Otrā versija - trūkst skolotāju. 

 

Uz augšu