Linda Leen atklāti par kādu slimību, ar ko cīnījusies 14 gadus

Pašmāju dziedātāja Linda Leen sociālajos tīklos publicējusi atklātu paziņojumu par to, kā viņai izdevies uzveikt veģetatīvo distoniju, ar ko cīnījusies 14 gadus, kā arī sniegusi padomus citiem šīs slimības upuriem.

Kā atklāj mūziķe, viņa daudzu gadu garumā ir saņēmusi vēstules ar jautājumiem par veģetatīvās nervu sistēmas distoniju un to, kā ar to, tikt galā, tādēļ vēlas savu pieredzi pastāstīt arī publiski.

"Es neesmu mediķis, šī nav panaceja un arī ne aicinājums uz diskusiju, šis ir tikai mans pieredzes ceļš, ko intuitīvi un izzinoši esmu gājusi, nu, jau 14 gadus. Bet vienu zinu droši - neviens nezina labāk par mums pašiem, kā mēs jūtamies un nevienam tā nerūp mūsu veselība, kā mums pašiem, tāpēc - konsultējieties ar ārstiem, bet uzticieties SEV. Šobrīd notiek patiešām lielas pārmaiņas veselības sistēmā pasaulē un tajā, kā pievērsties labbūšanai (well-being) kopumā jeb holistiski. Ar mērķi skatīt simptomu kā rezultātu veselai procesu ķēdītei un atrast cēloni, nevis tikai menedžēt slimību. Meklējiet, lasiet, izmēģiniet, nepadodieties!

Te būs tipiska vēstule, ko parasti saņemu:

"Šobrīd cīnos ar veģetatīvo distoniju, kas mani pirmo reizi piemeklēja pirms gada. Katru vakaru cīnos ar lēkmēm. Dakteris izrakstija trankvilizatorus un antidepresantus. Bet šķiet, ka paliek tikai sliktāk. Varbūt varat padalīties kā Jūs cīnījāties? Šobrīd varu tikai gulēt gultā..."

Te būs mana atbilde:

"Sveika! Tas katram ir dziļi individuāli. Arī es sākumā lietoju tos pašus preparātus, bet drīzāk teiktu, ka tas nepalīdzēja. Tas, ko ieteikšu, var šķist maznozīmīgi, bet katram ir izvēle, kā rīkoties. Man šis viss strādā, bet pie tā esmu nonākusi daudzu gadu garumā, un šobrīd vēlētos, kaut būtu zinājusi šo visu agrāk:

Pirmais, kas jadara - jāsakārto dienas režīms: vismaz 7 stundas miegs, vismaz 3 reizes nedēļā kustēšanās (vienalga: joga, skriešana, slēpošana, dejošana, noteikums tikai, lai patīk); pilnvērtīgs uzturs: šī ir gara un jo plaša tēma, kas katram pašam jāpapēta un jāpielāgo sev, bet īsumā, pēdējie pētījumi liecina, ka mūsdienu stipri pārstrādātie pārtikas produkti piesārņo organismu tā, ka dabiska attīrīšanās nespēj notikt un pa ķēdīti brūk visas sistēmas un kā viena no pirmajām parasti - gremošanas un arī veģetatīvā nervu sistēma jeb centrālās nervu sistēmas “korķi” jeb "drošinātāji", tāpēc jāpatērē pēc iespējas bioloģiski tīru, pašgatavotu ēdienu, noteikti "nē" glutēnam (viss, kas no kviešiem un rudziem) un pēc iespējas mazāk cukuru ( it īpaši rafinēto" saldumus no iepakojumiem, kur nevarat izburtot sastāvdaļas u.t.t.), savukārt pēc iespējas vairāk jāed  augļus un visu krāsu dārzeņus, it īpaši  zaļos. Šķiedrvielas un vitamīni! Vēl lielākā daļa laimes un aktivitātes hormonu (serotonīns, dopamīns u.c.), kuru iztrūkums saistīts ar trauslu emocionālo sistēmu/depresiju, tiek "ražoti" nevis smadzenēs, bet tieši mūsu "otrajās smadzenēs"- zarnu traktā.Tātad sakārtot to ir prioritāri.

Otrais - jāveic asins analīzes: kopējā asinsaina, uz autoimūniem procesiem, iekaisumu, uz vairogdziedzera un citu hormonu funkciju, jāpārbauda D vitamīns (ļoti bieži tā trūkums izraisa virkni citas problēmas) un smago metālu klātesamība, omega 3 un omega 6 balanss.

Trešais - jāsaprot mentālie/psiholoģiskie cēloņi. Šī “slimība” nav nedz tikai fiziska, nedz tikai psiholoģiska rakstura, tas ir dzīvesveida, ilggadēja emocionālā fona un iekšējo pretrunu rezultāts. Īssavienojums. Sākumā jāsaved kārtībā ķermenis, lai tam ir vieglāk, un lai ar savu destruktīvo rīcību (miega bads, nepietiekama aktivitāte līdz ar to vielu apmaiņa, slikts ēdiens, pārstrādāšanās utt) netracinām to vēl vairāk, un tad jāskatās otra medaļas puse un jājautā: " kas mani dzīvē būtiski neapmierina?" Jo būtībā šī ķermeniskā reakcija jeb īssavienojums ir atbilde uz iekšējo pretrunu - gribu šo, bet nevaru/nedrīkstu/nepienākas, vai arī nevēlos šo, bet jādara, jo ir pienākums, statuss u.t.t. Ja ilgstoši ejam pret sevi, sākas būtībā autoimūns process. Jāsaprot un jāiepazīst sevi. Jāpieņem savas ēnas puses un jāļauj mirdzēt un realizēties talantiem. Labāks veids kā psihoterapija, manuprāt, vēl nav radīts. Tikai jāatrod patiešām SAVS cilvēks, kam pilnībā uzticēties, justies droši un sajust arī, ka notiek progress.

Ceturtais. Ik pa laikam svarīgi "izravēt" savu cilvēku loku un pārskatīt attiecības, kurās atrodaties pastāvīgi un tiekaties bieži. Atbalstoši, pozitīvi noskaņoti, uz attīstību vērsti cilvēki, kuri ir spējīgi mīlēt un saņemt mīlestību tā, ka tas ir abpusēji bagātinoši, ir mūsu sabiedrotie!

Piektais -  meditācija. Jebkāda garīga prakse. Savākt savas emocionālajās zemestrīcēs izkaistītās daļiņas atkal atpakaļ, būt, elpot, paļauties.

Pirmais gads būs grūts. Šķitīs, ka tas nekad nebeigsies un ka dzīve vairs nekad nebūs tāda kā līdz šim. Savā ziņā tā arī ir. Tev vienmēr būs jārūpējas par sevi vairāk, pirms rūpējies par citiem, jo iespēja izdegt būs krietni augstāka. Nāksies šķetināt un uzdot sev neērtus jautājumus un likt citiem neērtas robežas. Bet šis īssavienojums parasti ir arī lielākais skolotājs un ceļš uz patiesu kontaktu ar sevi un pašizziņu, citus un sevi pieņemošu mīlestību un skaidrāk redzošām attiecībām ar pasauli. Lai mums izdodas būt veseliem un laimīgiem!"

Uz augšu