Gibraltāra premjerministrs Fabiāns Pikardo pirmdien noraidījis jebkādas sarunas par dalīto suverenitāti, ko pār klinšu ragu pēc "Breksita" līdz ar Lielbritāniju baudītu arī Spānija, norādot ka šī ideja ir "tikpat beigta kā dodo".
Gibraltārs kategoriski noraida sarunu atsākšanu par dalīto suverenitāti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, kurš pārstāv sociālistus, vēl novembrī paziņoja, ka Madride pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) centīsies uzsākt diskusijas par dalīto suverenitāti.
Arī opozīcijā esošie konservatīvie aicinājuši Madridi izmantot "Breksitu", lai atkal pieteiktu savas pretenzijas uz Gibraltāru.
Gibraltārs, kurā ir 32 000 iedzīvotāju, bijis pastāvīgs spriedzes avots Lielbritānijas un Spānijas attiecībās kopš 1704. gada, kad stratēģiski svarīgo teritoriju pie ieejas Vidusjūrā sagrāba britu spēki.
1713. gadā saskaņā ar Utrehtas līgumu Spānija oficiāli nodeva Gibraltāru Lielbritānijas valdījumā, taču pastāvīgi uzstājusi, ka šai teritorijai jāatgriežas Spānijas suverenitātē.
"Ja kāds Spānijā neatkarīgi no viņa vietas politiskajā spektrā tic, ka mēs jebkad ielaidīsimies kompromisos par mūsu suverenitāti, tad viņš maldās. Dalītās suverenitātes ideja vai jebkāda doma par mūsu suverenitātes atšķaidīšanu ir (..) tikpat beigta kā dodo," savā jaungada uzrunā uzsvēra Pikardo, piebilstot, ka nav vērts tērēt spēkus šādām nejēdzībām.
Gibraltāra premjers piebilda, ka "Breksits" neko nemaina šajā jautājumā, lai gan "Klints", kā Gibraltāru dēvē vietējie, aizies no ES līdz Lielbritāniju.
Ideja par dalīto suverenitāti nav nekas jauns, un par to jau tika diskutēts 2001. un 2002. gadā.
Taču diskusijas tika izbeigtas, kad gibraltārieši šo ideju noraidīja 2002. gada novembra referendumā.