Prokurors skaidro pret Jurašu ierosināto kriminālprocesu

Juris Jurašs.

FOTO: Sintija Zandersone/LETA

Pašreizējais Saeimas deputāts, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona Juris Jurašs izpaudis noslepenotā ziņojumā iekļautu informāciju, uzskata Juraša lietas prokurors Māris Urbāns.

Urbāns paziņojumā presei raksta, ka toreizējais Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs 2015. gada 30. septembrī satikās ar divām personām, tajā skaitā ar Jāni Dambīti, un tikšanās laikā ieguva detalizētu informāciju par viņam piedāvāto miljons eiro kukuli bijušā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes locekļa Uģa Magoņa kukuļošanas lietā.

Tikšanās laikā iegūto informāciju par viņa kukuļošanu un tajā iesaistītajām personām Jurašs iekļāva savā 2015. gada 1. oktobra ziņojumā toreizējam KNAB priekšniekam Streļčenokam. Savu ziņojumu Jurašs klasificēja kā valsts noslēpumu.

Pēc prokurora Urbāna teiktā, Jurašs apzināti savā ziņojumā nenorādīja un neinformēja KNAB vadību par tās personas identitāti, kura viņam sniedza informāciju par Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska iespējamo nodomu samaksāt kukuli, un šādas informācijas noklusēšana ievērojami apgrūtināja iespējamās kukuļošanas pārbaudes iespējas.

Saskaņā ar prokurora pausto, informāciju par viņa iespējamu kukuļošanu Jurašs ieguva arī no cita valsts noslēpumu saturoša ziņojuma, kas tika noformēts 2015. gada 2. decembrī.

Juraša publiski apgalvotais, ka KNAB netika veikta 1. oktobra ziņojumā norādītās informācijas pārbaude, neatbilst kriminālprocesā konstatētajiem faktiem, norāda prokurors.

2015. gada beigās un 2016. gada sākumā Jurašs personīgi un citi viņa vadītās nodaļas darbinieki iesaistījās viņa 1. oktobra ziņojumā ietvertās informācijas pārbaudē, turklāt Jurašs bija pilnībā informēts par šīs pārbaudes gaitu un rezultātiem, norāda Urbāns.

2015. gada 1. oktobra ziņojuma un 2015. gada 2. decembra ziņojuma saturs iekļauts KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas galvenā speciālista 2016 .gada 15. aprīļa ziņojumā par operatīvās izstrādes lietas ierosināšanu, un uz minēto ziņojumu pamata ar 2016. gada 15. aprīļa lēmumu tika sākta operatīvās izstrādes lieta "Nr.10616", lai pārbaudītu konkrētas personas saistību ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem un noziedzīgiem nodarījumiem pret jurisdikciju, informē prokuratūra.

2015. gada 15. aprīļa ziņojums un lēmums par operatīvās izstrādes lietas ierosināšanu tika klasificēti kā valsts noslēpums. Jurašs, pildot savus darba pienākumus, bija pilnībā informēts par operatīvās izstrādes lietas gaitu un rezultātiem, norāda Urbāns.

2015. gada jūlijā Jurašs žurnāla "Ir" žurnālistei Indrai Sprancei izpauda valsts noslēpumu saturošu informāciju par viņam piedāvātā kukuļa laiku, apmēru, kriminālprocesu, kurā kukulis piedāvāts un kukuļa piedāvājuma nosacījumiem.

Minētā informācija tika publicēta žurnāla izdevumā. Turklāt Jurašs valsts noslēpumu saturošu informāciju izpauda laikā, kad operatīvās izstrādes lietā "Nr.10616" joprojām tika turpinātas operatīvās darbības, norāda prokuratūra.

Ar savām darbībām, apzināti izpaužot valsts noslēpumu saturošu informāciju, Jurašs publiski darījis zināmu, ka KNAB rīcībā ir informācija par viņa kukuļošanu un tajā iesaistītajām personām, tādējādi būtiski apgrūtinot "operatīvās darbības procesa mērķa sasniegšanu" operatīvās izstrādes lietā "Nr.10616" - noskaidrot noteiktās personas iespējamās noziedzīgās darbības.

Juraša izpaustā informācija bija pamats operatīvās izstrādes lietas izbeigšanai, norāda prokuratūra.

Urbāns arī uzskata, ka Juraša aizstāvja publiski izskanējušais viedoklis, ka prokuratūra nav ievērojusi likumā desmit dienu termiņu, kādā prokuroram ir jāuzsāk kriminālvajāšana, ir kļūdains.

Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, lūdzot izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.

Jurašs 2016. gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā LDz vadītāja Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017. gada 15. jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Tāpat vēstīts, ka KNAB bija izbeidzis kriminālprocesu par, pēc Juraša stāstītā, miljons eiro liela kukuļa piedāvāšanu viņam kā KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam. Lēmums par lietas izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ pieņemts pērn 11. septembrī.

Uz augšu