Skandalozais fotogrāfs Aleksandrs Sokolovs regulāri publiskajā telpā dalās ar saviem viedokļiem un uzskatiem dažādos jautājumos. Viņš nekad nav slēpis, ka ēd gaļu un nesaprot vegānismu, tagad Facebook daloties ar savām pārdomām par šo tematu.
Aleksandrs Sokolovs: Vegāni cieš no uzmanības deficīta (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Nē, nē. Es neesmu pret vegānismu. Bet tajā ir daži momenti, kuri mani kaitina. Jo tie ir pretrunā ar loģiku un veselo saprātu.
Daži vegāni uzsver, ka ēst dzīvniekus ir amorāli. Es tā neuzskatu. Tas ir tikpat amorāli, kā lācim apēst stirnu. Cilvēks atrodas barības ķēdes virsotnē, tāpēc viņš ēd visu, ko var dabūt sev šķīvī.
Cūkas cieš un mokās. Bijāt lopkautuvē? 99,99% dzīvnieku tur mirst momentāni vai sekunžu laikā. Bet kā notiek mežā? Naivi domāt, ka kaut viens meža dzīvnieks nomirst pats no vecuma. Nē. Kad tas dzīvnieks paliek vecs, viņu apēdīs citi dzīvnieki. Tas būs vēl dzīvs, kamēr viņu ēdīs, un tas nomirs 100 reizes sliktākā nāvē nekā lopkautuvē.
Pilnīgi katrs savvaļas dzīvnieks beidz savu dzīvi ļoti mokošā un vardarbīgā veidā.
Ciešanām un sāpēm nav nozīmes vai vērtības. Sāpes un mokas - tā ir dzīves ikdiena. Tāda pati kā prieks un laime.
Vegāni bieži salīdzina dzīvniekus ar cilvēkiem, norādot, ka viņiem arī ir emocijas, raksturs un tamlīdzīgi. Nevar pielīdzināt dzīvniekus cilvēkiem. Dzīvniekiem nav ne attīstīta intelekta, ne apziņas.
Diemžēl katrs dzīvnieku indivīds nekādi nevar ietekmēt visu savas sugas populāciju kopumā. Bet cilvēks var. Piemēram, mēs varam saražot desmit miljonus vistu. Vienalga, kas notiek ar tām tālāk. Bet tas vistu kvantums nekādi neietekmēs vistu sugas likteni kopumā. Lai cik daudz vistu būtu, neviena no tām neatstās pēc sevis kaut kādu mantojumu, kas varēs ietekmēt visu vistu populāciju. Ar cilvēkiem ir citādāk. No tiem 10 miljoniem atradīsies kāds Elvis vai Ādolfs, vai Arnolds.
Dzīvnieki fermās - tas ir atjaunojamais resurss. Man nav žēl ne lopu, ne cūku, ne vistu. Cilvēks viņus saražoja, cilvēks viņus pārstrādāja.
Bet man bezgala žēl, ka izmirst dzīvnieku sugas. Tie nav atjaunojami. Mamutu vairs nav un nebūs nekad. Vispār nekad.
Vairākums vegānu ir vegāni, tāpēc ka viņi cieš no uzmanības deficīta. Viņi izmisīgi grib būt individualitātes, bet neko īsti neprot un nevar citādāk izcelties, lai pievērstu uzmanību savai personai. Ļoti bieži šādi cilvēki kļūst par "agresīviem" - instagramā bieži publicē savu ēdienkarti, valkā kreklus ar saukļiem par vegānismu utt. Bet aiz tā visa ir tikai uzmanības trūkums un nespēja izcelties ne ar ko citu.
Varbūt nevajag tik ļoti fokusēties uz ēdienu. Dzīvē ir daudz nopietnākas un svarīgākas lietas, kam veltīt laiku un enerģiju.
Bet... Ir divi nopietni momenti. Parastā zīdītāju gaļa nav īsti veselīga. Garšīga, bet, izslēdzot to no ēdienkartes, var izvairīties no dažādām slimībām un arī nodzīvot nedaudz ilgāk.
Un otrais būtiskais moments - lopkopībai vajag nereāli daudz resursu. Ņemot vērā, ka cilvēku populācija strauji aug, drīz visi meži tiks izcirsti, lai audzētu barību lopiem. Tā dēļ neatgriezeniski izmirst ļoti daudzas savvaļas dzīvnieku sugas. Tas jau ir slikti.
Cilvēcei vajag jaunu barību. Bet ne augus... Man ir risinājums, ko es piekopju jau ilgāk par gadu! Nākošnedēļ es oficiāli iziešu ārā no skapja un visu pastāstīšu!" - solīja Sokolovs.
Nē, nē. Es neesmu pret vegānismu. Bet tajā ir daži momenti, kuri mani kaitina. Jo tie ir pretrunā ar loģiku un veselo...
Posted by Aleksandrs Sokolovs on Svētdiena, 2019. gada 3. februāris
Ieraksts gan neizraisīja sajūsmu vegānu vidū - kritizēt fotogrāfu nekavējoties metās tie cilvēki, kuri savā uzturā nepatērē gaļu, rakstot, ka Sokolovs mētājoties ar skaļām frāzēm un neizprotot vegānisma būtību.