"Rīgas enerģija" zaudē tiesvedībā par 50 miljonu vērto OIK atļauju

SIA "Rīgas enerģija" valdes loceklis Pēteris Dzirkals.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Valsts policijas īpašā vienība ir pabeigusi izmeklēt OIK skandālā ierautās "Rīgas enerģijas" krimināllietu; par krāpšanas mēģinājumu un dokumentu viltošanu apsūdzētas  trīs personas, vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".

"Rīgas enerģija" bija viena no pēdējām lielajām zaļās enerģijas stacijām, kurai bija atļauja uz subsidētās elektrības tirgošanu. Ražošana bija jāuzsāk līdz 2017. gada 5. oktobrim. Iekārtas, lai arī atradās stacijā, nebija samontētas un nestrādāja.

Kompānijas vadība izšķīrās par pārdrošu soli - pārbaudes testā ražot elektrību ar citiem enerģijas avotiem ar daudzkārt mazāku jaudu.

Pēc "Nekā personīga" sižeta, uzņēmumā ieradās Ekonomikas ministrijas kontroles grupa un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksēja visu stacijā redzamo. Gan šķeldas kurināmā padošanas sistēma, gan tvaika katls, gan turbīna tobrīd bija tikai butaforija.

»​ EM piesaistīs zvērinātu advokātu biroju, lai izvērtētu OIK atcelšanas tiesiskumu

Policija pēc ekonomikas ministra Arvila Ašerādena iesnieguma sāka kriminālizmeklēšanu par krāpšanas mēģinājumu. "Rīgas enerģijas" valdes locekļi turpināja stāstīt, ka viņu darbībās nekā pretlikumīga nav bijis un rakstīja vēstules, pieprasot nekavējoties slēgt līgumu par saražotās strāvas pārdošanu obligātajā iepirkumā.

Policija lietu izmeklēja gadu un guva pierādījumus, ka gan "Rīgas enerģijas" bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks, gan valdes loceklis Pēteris Dzirkals saucami pie kriminālatbildības par krāpšanas mēģinājumu un dokumentu viltošanu. Trešais apsūdzētais ir Dzirkala savulaik vadītā uzņēmuma "Latvijas energoceltnieks" enerģētiķis Atis Horevs.

Visi trīs ar saviem parakstiem apliecināja, ka obligātā iepirkuma atļaujai nepieciešamo testu "Rīgas enerģija" izgāja ar tām iekārtām, kas tobrīd  nebija  darboties spējīgas.

Lietu izmeklēja policijas nodaļa, kas nodarbojas ar sarežģītu ekonomisku noziegumu atklāšanu. Izmeklētāji brauca uz ārvalstīm un pratināja kā ekspertus, tā iekārtu ražotājus.

Apsūdzības uzņēmējiem ir smags trieciens, tāpat kā Ekonomikas ministrijas anulētā obligātā iepirkuma atļauja, vēsta "Nekā personīga".

Ar tās palīdzību "Rīgas enerģija" desmit gados cerēja gūt  aptuveni 50 miljonus eiro, lai norēķinātos ar banku un gūtu peļņu. Stacijā esot ieguldīti 17 miljoni.

Uzņēmējs pret Ekonomikas ministriju vērsās Administratīvajā tiesā, tomēr strīdā zaudēja. 1. februāra tiesas spriedumā teikts, ka atļauja anulēta pamatoti, jo stacija nav bijusi nodota ekspluatācijā.

Ekonomikas ministrija gada laikā OIK atļaujas atcēlusi 33 uzņēmumiem un tādējādi novērsts iespējamais izmaksu pieaugums par aptuveni 400 miljoniem. Tomēr KPV LV solītā straujā OIK atcelšana izrādījās krietni sarežgītāka par politiskā jaunpienācēja gaidām.

Uzņēmējs Pēteris Dzirkals presei stāstīja, ka apsūdzības ir nelikumīgas. To apliecinot viņa rīcībā esoša augstāka prokurora vēstule, tomēr "Nekā personīga"" noskaidroja, ka apsūdzības nemainīsies, tajās tikai tiks precizēti faktiskie apstākļi.

Policija drīzumā sola kriminālvajāšanai nodot arī pārējo septiņu uzņēmumu lietas, kur kompānijas koģenerāciju stacijas neuzbūvēja, bet pārbaužu laikā uzstādīja konteinerus.

Savukārt Ekonomikas ministrijas amatpersonu rīcību, kuru nepietiekamās uzraudzības un pretrunīgo lēmumu dēļ konteineru shēmas bija ilgstoši iespējamas, tiesībsargi vērtē atsevišķi un vēl nav izlemts, vai  kādu no viņām sauks pie kriminālatbildības.

"Sadales tīkls" tikmēr ticis cauri vienīgi ar brīdinājumu, ko izteicis Sabiedrisko pakalpojumu regulators, jo "Sadales tīkls", kas visus fiktīvos testus pieņēma, pārkāpumus esot atzinis un uzņēmumā izstrādāta jauna kārtība, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".  

Uz augšu