Latvijas četru lielāko banku klientiem četros mēnešos izkrāpti vairāki miljoni eiro (1)

2025.gada pirmajos četros mēnešos īstenoti kopumā 1964 krāpšanas gadījumi, no iedzīvotājiem izkrāpjot 3 314 412 eiro.

Tostarp konstatēti 993 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 619 006 eiro. Tāpat konstatēti 759 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 389 282 eiro, un 212 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 306 133 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos četros mēnešos novērsts 5631 krāpšanas gadījums par kopumā 3 392 469 eiro.

Tostarp šogad pirmajos četros mēnešos ir izdevies novērst 1652 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 1 516 904 eiro, 3669 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 1 607 672 eiro un 310 citu krāpšanas gadījumu par 267 892 eiro.

FNA pārstāvji norāda, ka finanšu nozare Latvijā turpina mērķtiecīgu cīņu pret dažāda veida finanšu krāpšanas shēmām, īpaši telefonkrāpšanu un investīciju krāpšanām, kas joprojām ir izplatītākās noziedznieku metodes.

Aprīlī bankām izdevies novērst būtiskus naudas zaudējumus - no telefonkrāpniekiem pasargāti vairāk nekā 630 000 eiro, kas ir vairāk nekā krāpniekiem izdevies izkrāpt, un tas ir tikai otrais šāds gadījums kopš 2023.gada. Savukārt no investīciju krāpniekiem aprīlī pasargāti vairāk nekā 412 000 eiro.

Asociācijā norāda, ka krāpnieki nemitīgi pielāgo savas metodes noteiktām aktualitātēm, un daudzi joprojām kļūst par upuriem, piedzīvojot būtiskus finansiālus zaudējumus. Šā gada pirmajos četros mēnešos bankām izdevies novērst krāpšanu vairāk nekā 3,4 miljonu eiro apmērā, taču izkrāptās naudas apmērs ir arī teju tikpat liels - 3,3 miljoni eiro.

FNA skaidrot, ka iedzīvotāji visbiežāk nodod sava bankas konta pieejas datus vai paši labprātīgi pārskaita naudu, nonākot dažādās telefonkrāpšanas shēmās, kurās krāpnieki uzdodas par banku, valsts iestāžu vai dažādu uzņēmumu pārstāvjiem, lai iegūtu cilvēku finanšu līdzekļus, iekrājumus vai pat aicinātu ņemt aizņēmumus. FNA dati liecina, ka pirmajos četros mēnešos kopumā īstenoti 993 krāpšanas mēģinājumi, izmantojot telefonkrāpšanas metodes, tādējādi no iedzīvotājiem izkrāpjot 1,6 miljonus eiro. Tikmēr novērsto telefonkrāpšanu mēģinājumu skaits ir teju divreiz lielāks - 1652 gadījumi, pasargājot vairāk nekā 1,5 miljonus eiro, kas apliecina finanšu un valsts iestāžu aktīvās sadarbības cīņā ar finanšu krāpšanu efektivitāti.

Krāpnieki bieži uzdodas par dažādām valsts iestādēm, jo zina, ka cilvēki lielākoties rīkojas likumpaklausīgi. Krāpnieki ir izsūtījuši viltus paziņojumus "tiesas.lv" un "elietas.lv" vārdā, kas maldinoši brīdināja, ka pret konkrēto personu tiesa ir ierosinājusi lietu. Lai it kā iepazītos ar lietas pilno spriedumu, iedzīvotāji tika aicināti atvērt viltus saiti un ievadīt datus. Ar iegūtās informācijas palīdzību krāpnieki izzaga naudu no upura konta. Tāpat pagājušajā mēnesī par krāpnieciskām īsziņām brīdināja Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

FNA atgādina, ka ir svarīgi vienmēr pārbaudīt saziņas avotu, neklikšķināt uz aizdomīgām saitēm un nekad nesniegt personīgos datus, ja rodas šaubas par informācijas pieprasījuma autentiskumu.

Turklāt krāpnieki arvien biežāk izmanto modernās tehnoloģijas, tostarp mākslīgo intelektu, lai imitētu upura tuvinieka balsi, tādējādi radot satraukumu un steidzamības sajūtu. Šādas situācijas mērķis ir panākt, lai cilvēks, emociju vadīts, nekavējoties pakļautos krāpnieku norādījumiem.

Krāpnieki visbiežāk atdarina dēla, meitas, vecāku vai vecvecāku balsi un dramatiskā tonī stāsta par notikušu negadījumu vai briesmām. Visbiežāk tiek izmantots scenārijs, ka tuvinieks ir iekļuvis avārijā, atrodas slimnīcā, policijā vai pat ir nolaupīts. Tādos brīžos upurim tiek pieprasīts nekavējoties pārskaitīt vai nodot lielu naudas summu, lai "glābtu" savu radinieku vai tam "palīdzētu".

FNA aicina būt īpaši vērīgiem, nekrist panikā un vienmēr pārbaudīt faktus, kā arī stāstīt saviem tuviniekiem par krāpnieku shēmām, īpaši mazāk aizsargātajām personu grupām.

Arī investīciju krāpšanas joma attīstās strauji un krāpnieki izmanto mākslīgo intelektu, lai radītu viltus investīciju platformas un "deepfake" video ar pazīstamu personu balsīm un sejām, kas iesaka konkrētus ieguldījumus. Mākslīgais intelekts ļauj personalizēt saziņu ar upuri, radot iespaidu, ka saruna notiek ar īstu finanšu konsultantu. Viltotās platformas rāda neesošu peļņu, grafikus un konta bilanci, lai rosinātu pārliecību par ieguldījumu drošību, taču, kad investors vēlas izņemt peļņu, tad tiek pieprasīts samaksāt nodokli vai nodevu, kas nekad netiek atgriezta, tāpat kā investētā nauda.

Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tik izkrāpti kopumā 15,5 miljoni eiro. Pagājušajā gadā tika īstenoti kopumā 9025 krāpšanas gadījumi.

Vienlaikus 2024.gadā tika novērsti 17 314 krāpšanas gadījumi par kopumā 12,2 miljoniem eiro.

Latvijā lielākā banka pēc aktīvu apmēra ir "Swedbank", seko "SEB banka", banka "Citadele" un "Luminor Bank" filiāle Latvijā.