"Visam - savs laiks un vieta!" Kāpēc cilvēki zibina plikumus publiski? (27)

Kāpēc cilvēki tā dara un kā vērtēt ekshibicionismu sociālajos tīklos? To skaidro psihoterapeits, seksologs un pārmaiņu treneris Arturs Šulcs. 

"To parādību sauc par narcisismu. Cilvēkam gribas sevi parādīt publiski, visādos veidos, par katru cenu," skaidro speciālists. 

Viņš norāda, ka šo parādību iespējams vērot arī politikā. "Kad cilvēkiem īsti nav, ko teikt politiskā sakarā, bet viņi taisa troksni, intensīvi uzstājas, bet nepasaka neko. Tur nav nekā konstruktīva. To var redzēt populistisku ļaužu izgājienos."

"Arī citi cilvēki, lai kļūtu populāri, domā - nu, jā, kaut kas jāizdara... Kaut kāds darbs vai pētījums - jārada kaut kas nozīmīgs. Bet to ir diezgan grūti izdarīt, tāpēc viņi vienkārši rāda to, kas viņiem jau ir. Piemēram, kailu ķermeni," saka seksologs. 

Cilvēki vēlas sevi demonstrēt. Tad viņi to dara jebkādā iespējamā vai neiespējamā veidā," norāda eksperts. 

Šulcs pauž viedokli: "Ja cilvēki grib kaut ko teikt, tad viņiem ir kaut kas sastrādāts, kaut kāds vēstījums. Tie, kuri ir garīgi līdzsvaroti, viņi vēsta kaut ko par lietu, tam ir kaut kāda vērtība gan viņiem pašiem, gan sabiedrībai. Ja tev ir tikai kails ķermenis, ko parādīt, tad ir ļoti žēl".

Eksperts norāda, ka dažiem cilvēkiem, kuriem patīk paštīksmināties, bērnībā trūcis uzmanības, vai tieši otrādi - saņemts pārāk daudz uzmanības no saviem vecākiem. Tāpēc viņiem, to neapzinoties, gribas ko līdzīgu atkārtot pieaugušā vecumā.

Tas mēdz būt neapzināts process, atklāj seksologs. 

Viņš norāda: "Narcisus neinteresē, kas notiks ar viņu bērniem. Ja viņus tas interesētu, tad viņi viņus audzinātu korekti.

Šajā gadījumā liekas, ka bērns ir tikai radies bioloģiski un viss.

Narcisiem neeksistē apkārtējie vai sabiedrība - sabiedrība ir tikai statisti vai tie, kas plaudē. Tāds viņiem galvā ir lomu sadalījums.

"Lai gan mūsu kultūra ir diezgan toleranta pret kailumu un atkailināšanos, tomēr publiskajā telpā mēs pliki nevaram iet. Īsti labi tas nav.

Lai cik es toleranti izturētos pret kailumu, visam tomēr ir savs laiks un vieta.

Cilvēki ar veselo saprātu šo nelielo principu tomēr tā kā apjēdz - tas intuitīvi ir cilvēkā iekšā," pauž Šulcs.