/nginx/o/2019/02/12/11782072t1h4c64.jpg)
Latvijas Studentu apvienība (LSA) rosina būtiski palielināt valsts stipendijas visos studiju līmeņu studējošajiem, pastāstīja apvienības prezidente Justīne Širina.
Studentu apvienība rosina ievērojami palielināt studējošo stipendijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Studentu apvienība uzskata, ka ir nepieciešams pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas un studējošo atbalsta sistēmu, tostarp būtiski kāpinot valsts budžeta stipendijas.
Širina atgādināja, ka saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.- 2020. gadam Latvijai būtu jāvirzās uz pilnībā no valsts budžeta dotētu doktorantūru.
LU Filozofijas un socioloģijas institūta 2017. gadā veiktais pētījums par studentu sociālajiem un ekonomiskajiem dzīves apstākļiem Latvijā liecina, ka 49% pilna laika programmās studējošo mācību semestra laikā ir regulārs algots darbs, 83% no studējošajiem maģistrantūrā semestra laikā līdztekus studijām strādā. Aptuveni katrs otrais nodarbinātais students strādā atbilstoši augstākās izglītības iestādē iegūstamajai specialitātei.
Minētais pētījums tāpat rāda, ka 15% studentu kā primāro ienākumu avotu izmanto valsts nodrošināto stipendiju, kas ir aptuveni 99 eiro mēnesī, savukārt 8% - valsts galvoto aizdevumu (ap 149 eiro mēnesī).
Domājot par iemesliem strādāt līdztekus studijām, 26% studējošo strādā, lai uzturētu ģimeni, savukārt 37% aptaujāto atzīst, ka nestrādājot nespētu atļauties studēt.
Širina uzsvēra, ka ir pierādīts, ka, strādājot vismaz 20 stundas nedēļā, novērojams zīmīgs kritums studiju kvalitātē, savukārt studenti Latvijā strādā vidēji 31 stundu nedēļā.
Dati liecina, ka augstākās izglītības pieejamība ir būtiski atkarīga ne tikai no studējošo spējas segt mācību maksu un citus ar augstskolu saistītos maksājumus, bet arī no spējas gūt ienākumus iztikai, pauda LSA prezidente, uzsverot, ka tāpēc būtiski domāt par stipendiju kāpināšanu, īpaši domājot par doktorantiem.
Salīdzinot doktorantu stipendijas Baltijas valstīs, noskaidrots, ka Lietuvā pirmajā studiju gadā tā ir 722 eiro, bet 2.-4. studiju gadā - 836 eiro, Igaunijā - no 500 līdz 600 eiro, savukārt Latvijā - vien 113,83 eiro (80 lati).
Šāds stipendijas apmērs pastāv kopš stipendiju fonda izveides deviņdesmitajos gados.
Širina pastāstīja, ka diskusiju starp augstākās izglītības nozarē iesaistītajām pusēm laikā panākta vienošanās par nepieciešamību palielināt doktorantu stipendijas apmēru, ieviešot kredītā balstītu stipendiju.
Stipendijas saņemšanas kritērijs - piecu gadu laikā promocijas darbs pieņemts padomē.
LSA piedāvā palielināt doktorantu stipendiju apmēru, to realizējot divos etapos: pirmajā etapā - līdz 500 eiro, bet otrajā - līdz divām minimālajām mēnešalgām jeb 860 eiro.
Lai nodrošinātu pirmo stipendijas palielinājumu, būtu nepieciešami 8,72 miljoni eiro, bet otrajam posmam - vēl 6,278 miljoni eiro. Kopumā šim mērķim būtu nepieciešami 14,998 miljoni eiro gadā.
LSA tāpat rosina palielināt stipendiju bakalauriem, to ceļot līdz 200 eiro, kam gadā būtu nepieciešami 7,934 miljoni eiro, maģistrantiem - līdz 300 eiro mēnesī (gadā vajadzīgi 4 117 200 eiro).
Kopumā, lai nodrošinātu stipendiju apjoma celšanu, valsts budžetā papildus ik gadu būtu nepieciešami aptuveni 30,9 miljoni eiro.
Par piedāvājumu pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas un studējošo atbalsta sistēmu LSA stāstīs šodien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē plkst. 12.