Rīgas dome: bedru lāpīšanai kopš gada sākuma iztērēti aptuveni 400 000 eiro

No 1. janvāra līdz 12. februārim Rīgas ielu bedru labošanai pašvaldība ir iztērējusi aptuveni 400 000 eiro, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Šīs esot aptuvenās izmaksas, jo bedru lāpīšanu ar aukstā asfalta tehnoloģiju veic ceļu uzturētāji, kas, iespējams, līdz šim brīdim vēl nav iesnieguši informāciju par visām aizlāpītajām bedrēm. No šiem aptuveni 400 000 eiro laika posmā no 1. februāra līdz 12. februārim ceļu uzturētājiem izmaksāti 74 838 eiro.

Laika posmā no 1. janvāra līdz 12. februārim Satiksmes departamentā saņemtas sešas privātpersonu sūdzības par ceļu stāvokli. Ahuna-Ozola atzina, ka apdrošināšanas uzņēmumi, visdrīzāk, vēl apkopo informāciju par negadījumiem, lai Satiksmes departamentam savus kompensācijas pieprasījumus iesniegtu vienkopus.

Taujāta par alternatīvām aukstā asfalta ieklāšanas tehnoloģijai, departamenta pārstāve pauda, ka, izņemot vēl tā saukto "kartēšanas metodi", arī citviet pasaulē netiek izmantotas citas tehnoloģijas. Izmantojot šo metodi, no ceļa seguma tiek izgriezti posmi dažu kvadrātmetru platībā, un pēcāk tie tiek aizlāpīti ar karstu asfalta maisījumu.

"Skaidrs, ka bedres veidosies vietās, kur asfalta segums ir vecāks par astoņiem līdz desmit gadiem. Rīga nav unikāla vieta - arī AS "Latvijas valsts ceļi" katru gadu ziņo par bedrēm. Var ironizēt vai smieties par ceļu stāvokli Rīgā laikapstākļu dēļ, bet bedres ir radušas nevis vasarā, bet gan tieši atkusnī," sacīja Satiksmes departamenta pārstāve.

Uz jautājumu, vai braukšanas ātrumu bedru dēļ varētu ierobežot arī Krasta ielā, Ahuna-Ozola norādīja, ceļa uzturētāji pašlaik veic bedru remontu un seguma kopējo monitoringu, taču pašlaik ātruma ierobežojumi tur nav iecerēti.

Ahuna-Ozola skaidroja, ka pavasarī bedres varēs labot ar karsto asfaltu. Tāpat tiks izvērtētas ielas, kurās lāpīt bedres ar kartēšanas metodi.

"Rīgas ielas kopumā stiepjas 1173 kilometru garumā. Piemēram, Krasta ielas remonts izmaksās astoņus miljonus eiro, bet Barona ielas remonts izmaksāja četrus miljonus eiro, tātad visu ielu remonts var izmaksāt aptuveni vienu miljardu eiro. Skaidrs, ka tas nav iespējams, tādēļ pašvaldība ik gadu cenšas salabot aptuveni desmit ielas," sacīja Ahuna-Ozola.

Šogad galvaspilsētā plānots veikt seguma nomaiņu Bruņinieku ielā, Sporta ielas posmā un Krasta ielā. Tāpat iecerēta asfalta seguma maiņa Aleksandra Čaka ielā, taču pašlaik notiek remontdarbu saskaņošana ar pazemes komunikāciju uzturētājiem, tādēļ departaments ielas salabošanu šī gada laikā vēl nav gatavs solīt.

Rīgas ielu, tiltu un satiksmes pārvadu uzturēšanu veic pilnsabiedrības "Daugavas labā krasta uzturētājs" un "Daugavas kreisā krasta uzturētājs".

Kā ziņots, bedru dēļ Jaunciema gatvē un Viestura prospektā abos braukšanas virzienos noteikts atļautā ātruma ierobežojums līdz 50 kilometriem stundā (km/h), kā arī tiks uzstādītas ceļa zīmes "Ieteicamais ātrums - 30 km/h" un "Nelīdzens ceļš". Savukārt uz Jorģa Zemitāna tilta atļautais braukšanas ātrums noteikts līdz 30 km/h.

Vairāki iedzīvotāji sociālajos tīklos pauduši sašutumu par ielu stāvokli galvaspilsētā, publicējot gan bildes, gan arī video ierakstus ar ielu malās apturētiem transportlīdzekļiem, kam bedru dēļ nepieciešams mainīt sadauzītas riepas vai piekare.

Bedru apsekošanu un labošanu veic ielu un tiltu uzturētāji, taču Satiksmes departaments nekavējoties reaģē arī tajos gadījumos, kad par bedrēm ziņo rīdzinieki, piemēram, zvanot uz Satiksmes vadības centra diennakts bezmaksas tālruni 80003600.

Uz augšu