/nginx/o/2019/02/14/11786754t1h68c9.jpg)
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) sākot ar aprīli, vēlākais maiju, iedzīvotājiem sāks izsniegt jaunā parauga personas apliecības, kas jau drīzumā skaitīsies pamata dokuments, vēsta raidījums "900 sekundes".
Drīzumā PMLP iedzīvotājiem sāks izsniegt jaunās ID kartes (21)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaunajām apliecībām būs mainīts ne tikai izskats, bet arī derīguma termiņš un elektroniskā paraksta iespējas. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc personas apliecība kļūs par pamata dokumentu.
"Dokuments, kas apliecina identitāti gan fiziskajā pasaulē, gan arī virtuālajā pasaulē. Tādu iespēju nodrošina tieši personas apliecība," stāsta VARAM Valsts sekretāra vietnieks informāciju un komunikāciju jautājumos Edmunds Beļskis.
Līdzšinējā parauga personas apliecības ir derīgas piecus gadus, jaunās būs derīgas divas reizes ilgāk jeb 10 gadus.
Jaunums ir arī tas, ka e-paraksta iespēja būs neierobežota.
"Šeit jāpiemin, ka pasi neviens neatceļ," norāda Beļskis.
Tiem iedzīvotājim, kuriem nesen mainīti dokumenti satraukumam nav pamata, jo to varēs lietot līdz pat termiņa beigām. Pēc tam, mainot dokumentu, tiks izsniegta personas apliecība, pase būs izvēles dokuments.
Vairāk nekā 800 000 Latvijas iedzīvotāju jau šobrīd ir derīgas personas apliecības.
Lai arī saņemot apliecību ir jāmaksā valsts nodeva 14,23 eiro, šis dokuments nekļūst par iedzīvotāja privātīpašumu.
"Personu apliecinoši dokumenti pieder valstij," PMLP pārstāvis Ģirts Pommers norāda, ka ievērojams skaits personas apliecību uztver kā savu īpašumu. Ierodoties saņemt jaunu personas apliecību, daudzi iedzīvotāji līdzšinējo karti dažādu iemeslu dēļ nevar atdot atpakaļ.
"Ja ar pasi vēl cilvēki ir apzinīgi, tad nez kādēļ ar personas apliecību, kas ieviesta 2012. gadā, viņi mēdz to paši iznīcināt vai aizmirst mājās," saka Pommers.
Atruna, ka karte ir aizmirsta mājās visdrīzāk patiesībā nozīmē, ka karte vairs vispār nav atrodama.
Apkopojums par 2018. gadā minētajiem personas apliecības neesamības iemesliem liecina, ka tikai 32 gadījumos kartes ir bijušas bojātas vai iznīcinātas.
Savukārt teju 4000 gadījumu personas apliecības bija nozaudētas.
Lai arī likumā ir paredzēts sods par vecā dokumenta neatgriešanu, migrācijas lietu pārvaldē to piemēro tikai atkārtotos gadījumos, parasti cilvēki tiek cauri ar brīdinājumu.
"Ja dokuments ir zudis, tad ir brīdinājums vai sods līdz 35 eiro, ja gada laikā atkārtojas pārkāpums, tad ir sods no 17 līdz 70 eiro," skaidro Pommers.
Tātad personu apliecinošos dokumentus ir jāsaglabā arī pēc termiņa beigām un, dodoties pēc jaunas personas apliecības vai arī pases, vecais dokuments ir jānodod.