Ja Rimšēvičs rīt ieradīsies darbā, Latvijas Banka gatava nodrošināt darbavietu

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvijas Banka ir gatava nodrošināt darbavietu kukuļņemšanā apsūdzētajam iestādes prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, ja viņš rīt, 27. februārī, ieradīsies darbā, un, visticamāk, Rimšēvičs šo iespēju arī izmantos, aģentūru LETA informēja centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas (EST) labvēlīgo spriedumu, Rimšēvičs kaut šodien var doties uz savu darbavietu Latvijas Bankā, otrdien žurnālistiem paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Uz jautājumu, vai Latvijas Banka būtu gatava nodrošināt Rimšēvičam darbavietu, ja viņš jau ierastos darbā, iestādes preses sekretārs Silakalns aģentūrai LETA atbildēja, ka patlaban tiek apzināta situācija.

"Esam saziņā ar procesa virzītāju un Latvijas Bankas prezidentu par viņa iespējām pildīt amata pienākumus. Ir virkne neskaidru jautājumu, kuri jāprecizē ar iesaistītajām pusēm, piemēram, par turpmākā darba organizāciju," atzina Silakalns.

"Saskaņā ar ģenerālprokurora publiski pausto informāciju Latvijas Bankas prezidents var ierasties darbā un veikt savus amata pienākumus. Paredzēts, ka viņš izmantos šo iespēju," norādīja centrālās bankas preses pārstāvis.

Silakalns apstiprināja, ka "Latvijas Banka ir gatava nodrošināt Rimšēvičam darbavietu, ja viņš rīt ieradīsies darbā, un, visticamāk, viņš izmantos šo iespēju".

Viņš piebilda, ka Latvijas Bankas uzdevumu izpilde nav ietekmēta, proti, centrālā banka darbojas ierastajā darba režīmā, pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildot uzticētos uzdevumus, tostarp starpbanku maksājumu infrastruktūras uzturēšanu, tautsaimniecības, uzņēmēju un iedzīvotāju nodrošināšanu ar skaidru naudu, Latvijas valūtu un zelta ieguldījumu apsaimniekošanu un citus uzdevumus.

» Kariņš sašutis, ka gada laikā Rimšēviča lieta nav novesta līdz tiesai

Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Banku" 21. pantu Latvijas Banku pārvalda bankas padome un valde, un Latvijas Bankas pārvaldes institūcijas arī turpmāk nodrošinās centrālās bankas raitu un efektīvu darbību, uzsvēra Silakalns.

Savukārt no Rimšēviča advokātiem aģentūrai LETA otrdienas vakarā neizdevās noskaidrot, vai Rimšēvičs trešdien tiešām varētu ierasties Latvijas Bankā. Vēl dienas vidū aizstāvji norādīja, ka šis jautājums vispirms esot jāizrunā ar klientu.

Kā ziņots, Rimšēvičam pagājušā gada vasarā Satversmes aizsardzības birojs anulēja pielaidi valsts noslēpumam. Tāpat Rimšēvičam joprojām ir spēkā drošības līdzeklis - aizliegums izbraukt no valsts, kas gan neliedz viņam lūgt procesa virzītāja atļauju tomēr šķērsot valsts robežu, lai, piemēram, dotos uz Eiropas Centrālās bankas Padomes sēdēm, otrdien preses konferencē atgādināja ģenerālprokurors.

Kalnmeiers piebilda, ka ar EST spriedumu ir iepazinies, bet viņam nav bijis laiks to analizēt. Viņa ieskatā, ir iezīmējusies viena nianse, proti, EST norādījusi, ka drošības līdzeklis - aizliegums ieņemt amatu - pielīdzināms atcelšanai no amata. Ģenerālprokurors uzsvēra, ka Latvijas juridiskajai sistēmai tas ir kaut kas jauns, un tas nav tā lietots. Tieši šis aspekts prasot padziļinātu vērtējumu gan no praktiķu, gan zinātnieku viedokļa.

Jau ziņots, EST otrdien atcēla lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pērn 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē iepriekš apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018. gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Rimšēviča lieta joprojām ir pirmstiesas izmeklēšanā prokuratūrā.

Uz augšu