Lietuvas valdība nolemj tiesāties par iespējamo CIP cietumu valstī

Eiropas Savienības karogs. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Reuters/ScanPix

Lietuvas valdība trešdien, 27. februārī, izšķīrusies par lēmumu tiesāties jaunā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietā par iespējamu nelikumīgu personas turēšanu slepenā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietumā netālu no Viļņas, neatzīstot par pamatotu Saūda Arābijas pilsoņa Mustafas al Havsavi sūdzību.

Pēc Lietuvas valdības rīcībā esošās informācijas, Havsavi Eiropas Cilvēktiesību tiesā bija iesniedzis līdzīgu prasību arī pret Poliju.

Taču, atslepenojot jaunus CIP dokumentus, izrādījās, ka pieteicējs norādītajā laikā atradies ieslodzījumā Afganistānā, tādēļ šī lieta svītrota no ECT lietu saraksta, norādījusi valdība.

Kā ziņots, Strasbūras tiesa pieņēmusi izskatīšanai šobrīd Gvantanamo bāzē ieslodzītā Havsavi sūdzību, ka viņš turēts šādā cietumā.

Lietuvas valdībai dots laiks līdz 22. martam, lai noformulētu savu nostāju šai jautājumā.

Havsavi savā petīcijā minējis trīs iespējamos datumus 2005. gadā, kad viņš varēja tikt nogādāts Lietuvā, un apgalvojis, ka turēts tur līdz 2006. gada martam.

Valdība apsvērusi divas iespējas - mierizlīguma slēgšanu vai tiesāšanos - un izšķīrusies par pēdējo.

"Mums nav nekādu vismaz cik necik taustāmu vai pamatotu pierādījumu, ka minētais cilvēks būtu varējis atrasties Lietuvā. Nav pilnīgi nekā," žurnālistiem sacījis premjerministrs Sauļus Skvernelis. "Mēs neslēgsim mierizlīgumu."

Pēc viņa teiktā, valdības apspriedē uzklausīta informācija arī par pašu Havsavi.

"Ir precedenti, kur arī tika apliecināts, ka šādas [Havsavi] pretenzijas pret citām valstīm ir nepamatotas," piebildis premjers.

Tā ir jau otrā šāda veida ECT lieta pret Lietuvu.

Pērn maijā, izskatot Gvantanamo bāzē ieslodzītā Saūda Arābijā dzimušā palestīnieša Abu Zubaidas prasību, Strasbūras tiesa atzina, ka 2005. un 2006. gadā Lietuvā darbojies slepens ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietums un Zubaida tajā bijis ieslodzīts.

Tiesa lēma, ka Lietuvai jāsamaksā Zubaidam 130 000 eiro kompensācija par patvaļīgu turēšanu apcietinājumā. Šo naudu Lietuvas valdība janvārī ieskaitīja īpašā depozīta kontā.

Arī 50 gadus vecais Havsavi, kas 2003. gadā tika aizturēts Pakistānā, šobrīd atrodas ieslodzījumā Gvantamo bāzē. ASV varas iestādes uzskata, ka viņš varēja būt iesaistīts 2001. gada 11. septembra terora uzbrukumu rīkošanā.

Pirmā informācija par iespējama slepena CIP cietuma atrašanos Viļņas pievārtē ASV presē parādījās 2009. gadā, bet jaunas diskusijas izraisīja ASV Senāta 2014. gada decembrī publiskotais ziņojums par CIP slepenajiem aizturēšanas centriem.

Cilvēktiesību aktīvisti uzskata, ka viens no šiem centriem, kas ziņojumā dēvēts par "violeto centru", no 2005. līdz 2006. gadam atradies Antaviļos, netālu no Viļņas.

Senāta ziņojumā bija teikts, ka šī ieslodzījuma vieta slēgta 2006. gadā, kad Lietuvas amatpersonas atteikušās ievietot Havsavi vietējā slimnīcā.

Lietuva līdz šim nav atzinusi, ka valstī būtu darbojies slepens CIP cietums, skaidrojot, ka amerikāņi uz Lietuvu transportējuši nevis ieslodzītos, bet sakaru iekārtas un ēkā Antaviļos, 15 kilometrus no Viļņas, kas tiek pieminēta kā iespējamā cietuma atrašanās vieta, bijis izveidots izlūkošanas atbalsta centrs, taču šīs telpas tā arī nekad nav izmantotas minētajam mērķim.

Lietuvā saistībā ar šīm aizdomām turpinās pirmstiesas izmeklēšana, bet aizdomās turamo šobrīd nav.

Aizpērn oktobrī ASV atteicās sniegt informāciju Lietuvas Ģenerālprokuratūrai, ko tā tika lūgusi saistībā ar izmeklēšanu par CIP slepeno cietumu Lietuvā, norādot, ka nevar sniegt pieprasītos datus un atbildes uz Lietuvas prokuroru jautājumiem.

Uz augšu