Ekonomisti: Šogad vidējā bruto alga var augt par 7%, sasniedzot 1100 eiro
Infografika

Nauda; ilustratīvs foto.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

2019. gadā vidējā bruto darba alga var augt par 7-8%, sasniedzot 1100 eiro, aģentūrai LETA prognozēja ekonomisti.

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1004 eiro, kas ir par 8,4% jeb 78 eiro vairāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzina, ka 1000 eiro sliekšņa šķērsošana nenozīmē, ka dzīve būtu ļoti krasi mainījusies.

"Tas ir kārtējais datu punkts uz garas līnijas, kas vēsta par patiešām nozīmīgām pārmaiņām ilgākā laikā. 2010. gadā vidējā bruto alga bija vien 633 eiro, vidējā neto alga tikai 450 eiro, bet pērn jau 742 eiro," atzina ekonomists.

Pēc Strautiņa teiktā, 1000 eiro sliekšņa šķērsošana nenozīmē arī to, ka pāri 1000 eiro "uz papīra" pērn saņēma vairāk nekā puse strādājošo.

Viņš skaidroja, ka bruto algas mediāna pērn bija 774 eiro.

"Brīdis, kad vismaz 1000 eiro saņems vismaz katrs otrais darbinieks, varētu pienākt 2022. gadā vai 2023. gadā. Tas, ka arī pie šādas algu mediānas pērn ārējās migrācijas plūsmas strauji tuvojās līdzsvaram, varētu būt apliecinājums Latvijas iedzīvotāju patriotismam, kā arī tam, ka dzīves kvalitāti nenosaka tikai ienākumi," piebilda ekonomists.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece stāstīja, ka 2018. gadā vidējās darba algas izaugsme uzrādīja straujāko kāpumu pēdējo desmit gadu laikā. Salīdzinot ar 2000. gadu, kad vidējā bruto alga bija 213 eiro, pieaugums ir nepilnas piecas reizes.

Pēc viņas teiktā, algu pieaugumu pērn veicināja gan minimālās algas kāpums no 380 eiro uz 430 eiro, gan darba ņēmējam labvēlīgā darba tirgus situācija.

"Apstākļos, kad bezdarbs ir desmit gadu zemākajā līmenī un turpina sarukt un ekonomikā ir izteikts darbaspēka trūkums, saasinās konkurence par darbiniekiem, kas veicina darba samaksas pieaugumu. Algu kāpumu, visticamāk, sekmēja arī ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, kuru rezultātā pieauga oficiāli izmaksāto algu īpatsvars," piebilda Buceniece.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka straujš algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kurās atalgojuma kāpums ir līdzīgs vai pat straujāks.

"Tas parāda, ka mūsu uzņēmēji nav unikālā situācijā, bet, ka pieaugoša izmaksu spiediena apstākļos atrodas viss reģions. Tādejādi, pat, ja ekonomikas izaugsme palēnināsies, augstā jaudu noslodze un demogrāfiskās tendences darba devējiem lielu atslodzi nesniegs. Lēnīgais investīciju apjoms nozīmē, ka straujais algu kāpums turpinās noēst peļņu. Aktivizēsies ārvalsts darbinieku piesaistīšana un darba devēju konkurence par darbiniekiem. Lai mazinātu spiedienu, aktīvi būs jāstrādā pie darbības optimizācijas un efektivizācijas," norādīja Gašpuitis.

"SEB bankas" pārstāvis prognozēja, ka darba samaksas pieaugums turpināsies, kaut var parādīties krasākas atšķirības tempos. "Šogad pieauguma temps varētu nedaudz palēnināties un būt ap 7%, bet bruto darba samaksa pietuvosies 1100 eiro. Uzmanības centrā būs būvniecība un veiksmīgi darbojošies uzņēmumi jebkurā nozarē, kas stiprinās savu konkurētspēju, kā arī sektori, kuri konkurē savā starpā, piemēram, tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumi," prognozēja Gašpuitis.

Arī Buceniece prognozēja, ka 2019. gadā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas varētu augt par aptuveni 7%, kas joprojām ir diezgan strauji. Pēc viņas teiktā, algu kāpumu turpinās veicināt darbaspēka trūkums, taču pieaugums būs nedaudz lēnāks nekā pērn, jo izzudīs minimālās algas celšanas efekts.

Savukārt Strautiņš piebilda, ka nākotne ir neprognozējama, tomēr 2019. gadā bruto visdrīzāk algas augs nedaudz lēnāk nekā pērn, proti, kāpums varētu būt 7-8% robežās.

Uz augšu