"Krievu rulete" ar pacientu veselību. Arta Lāce par veselības aprūpes sistēmu Latvijā

"Kad LOC Transplantācijas centrā būs pietiekami daudz personāla un nodaļā - pietiekami daudz vietu, lai ārstēšanu saņemtu visi, kam tā ir nepieciešama, un ārstam nebūtu jāspēlē krievu rulete ar pacientu veselību?" "Facebook" ierakstā veselības ministrei jautā žurnāliste Arta Lāce, kura jau vairākus gadus cīnās ar asins vēzi.

"Joprojām esmu Tartu Universitātes klīnikā," raksta Arta.

"Aiz loga balta, saulaina ziema. Ik pa brīdim vējš sagriež virpuļdejā puteni, un logā, kas sniedzas teju no griestiem līdz pašai grīdai, skatos kā televizorā. Salīdzinot ar slimnīcu nodaļām, kur man nācies ārstēties līdz šim, te ir ļoti klusi un mierīgi. No rīta, nākot ņemt analīzes, māsiņas runā pusbalsī, un viss notiek bez liekas steigas. Pārdzīvojumi saistībā ar cīņu par iespējām dzīvot brīžiem neļauj naktīs mierīgi gulēt. Bet miers ir lipīgs, un pēdējās dienās miegs vakarā nāk jau pirms deviņiem," ierakstā vietnē "Facebook" stāsta sieviete.

Arta raksta, ka vakar runājusi ar savu ārsti Latvijā: "Saruna bija visnotaļ emocionāla, tomēr pie kaut kāda kopsaucēja nonācām. Priekšā klātienes tikšanās. Daktere mudināja rakstīties ārā un braukt uz slimnīcu Rīgā. Diemžēl tad no nodaļas būtu "jāizmet" kāds cits pacients. Man nešķiet normāli, ka ārstam jāizdara tāda izvēle, un nav arī vienalga, kas notiek ar citiem."

"Negribu, lai tāpēc vien, ka man ir skaļāka balss un esmu uzdrošinājusies runāt publiski, bez palīdzības paliek kāds, kuram tā ir tikpat vajadzīga tāpat kā man."

"Tāpēc joprojām esmu Tartu," atklāj Arta.

"Par status quo veselības jautājumā. Iekaisuma marķieris būtiski samazinājies, trombocīti - lai gan pazemi, tomēr turas uz vietas. Jāsagaida, kad sāks augt organisma aizsargkareivji - neitrofīlie leikocīti - , un tad varēs domāt par atgriešanos mājās. Šodien ar savu ārstu vēl neesmu runājusi. Bet vakar domāju: kas būtu noticis, ja es pagājušajā trešdienā nebūtu devusies uz konsultāciju uz Tartu, kur paņēma analīzes? Jo specifiskus infekcijas simptomus taču nenovēroju: temperatūras nebija, bet nogurums pēc transplantācijas ir ierasts ikdienas pavadonis," pārdomās dalās sieviete.

Arta pēc šiem notikumiem un pārdomām arī publicējusi vairākus jautājumus, kas adresēti veselības ministrei Ilzei Viņķelei:

"Kā plānojat risināt situāciju, kad ārsts ir spiests izvēlēties, kuru slimnieku uzņemt stacionārā, lai gan tas vajadzīgs abiem?"

"Kad LOC Transplantācijas centrā būs pietiekami daudz personāla un nodaļā - pietiekami daudz vietu, lai ārstēšanu saņemtu visi, kam tā ir nepieciešama, un ārstam nebūtu jāspēlē krievu rulete ar pacientu veselību? Tuvāko gadu laikā jaunu onkohematologu, visticamāk, mums nebūs. Likumsakarīgi, ja pēc 12 gadu studijām alga ir 560 eiro. Kā, cik ilgā laikā un ar kādiem konkrētiem soļiem plānojat atrisināt šo problēmu?"

"Stāsts nav tikai par mani! Var jau būt, ka man tiešām neko neizdosies panākt, kā saka tie, kas vairs netic pārmaiņu iespējai. Tomēr, manuprāt, (jel piedodiet par, iespējams, pārāk skarbu salīdzinājumu): šajā gadījumā ir līdzīgi kā ar vardarbību, kas var pastāvēt un turpināties tikmēr, kamēr par to klusē. Jo kam tad pirmām kārtām ir vajadzīga sakārtota veselības aprūpes sistēma? Vai tad ne mums, pacientiem?" jautā Arta.

Veselības ministre Ilze Viņķele arī iepriekš vietnē "Facebook" iesaistījusies diskusijā un sniegusi atbildes uz Artas jautājumiem. Kad Arta dalījās ar savu pieredzi un salīdzināja veselības aprūpi Baltijas valstīs, Viņķele teica: "Es esmu pārliecināta, ka veselības aprūpes sistēmā uzmanības centrā jābūt cilvēkam. Tas nozīmē, ka pacients nav tikai pacients laika posmā, ko viņš pavada ārstniecības iestādē. Mums ir jāstrādā pie tā, lai ārstniecības personāls dod visu iespējamo informāciju dažādām iespējamām situācijām. Mūsu ārstiem un speciālistiem vairāk jārunā ar pacientiem un ir jābūt padomdevējiem grūtajos brīžos. Katrai slimībai ir iespējamas komplikācijas. Katrai ārstēšanas metodei ir iespējami blakusefekti."

"Par tiem ir jāstāsta un jāuzklausa arī pacienta raizes. Un tas ir jautājums arī par prasmēm komunicēt."

"Pēdējā mēneša laikā esmu runājusi ar vairākiem speciālistiem un pacientu organizācijām. Diemžēl savsatrpējs izpratnes trūkums, spēja saprotami sarunàties ir veselības aprūpi raksturojošas problēmas. Nesen sarunā Veselības inspekcija norādīja - aptuveni 80% sūdzību, ko viņi saņem, ir par neapmierinošu komunikāciju ar pacientu."

Ziedot Artai Lācei var ar pārskaitījumu uz "Swedbank" kontu: Arta Lāce LV15HABA0551014613767 vai paypal.me/artalace

Uz augšu