Stress ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Kamēr daži cilvēki arvien vairāk saspringst, citi turpina meklēt jaunus veidus, kā atbrīvot uzvilktos nervus. Lai izprastu “biedējošā zvēra - stresa” nozīmi cilvēka ikdienā, kā arī noskaidrotu, kā savu dzīvi padarīt harmoniskāku, uz sarunu Apollo par būtiskiem tematiem tika aicināta jogas un TRE nodarbību pasniedzēja Kristīne Brice, kas atradusi unikālu veidu, kā mazināt stresu.

Apollo: Lielākā daļa no tava darba ir cieši saistīta ar stresu. Kāpēc tā?

Kristīne Brice: Tā ir joma, kas mani pašu ļoti uzrunā, jo nav neviena cilvēka šai pasaulē, kas nepiedzīvotu stresu un spriedzi. Šī tēma ir aktuāla pilnīgi visiem, man tai skaitā.

Mūsdienās stresam tiek pievērsta milzīga uzmanība. Kā tev šķiet, kādēļ tas ir tā aktualizējies?

Manuprāt, tam ir divi iemesli. Viens ir tas, ka mūsu dzīves ritms pēdējos gados ir kļuvis vienkārši drastiski ātrāks. Tas informācijas apjoms, kas vienam cilvēkam ir jāpārstrādā, ir ārprātā nežēlīgs. Ja salīdzinām, kādā ritmā dzīvoja pat mūsu mammas vai vecmāmiņas, un tā ir tikai pāris gadu desmitu atšķirība, viņu dzīves temps bija daudz, daudz lēnāks un informācijas apjoms mazāks, nekā tas ir mūsdienās.

No mums kaut ko pieprasa, sagaida un gandrīz visiem no mums kaut ko vajag. Ja zvana telefons, reti kurš gaida, ka viņam kāds vienkārši būs piezvanījis, lai apjautātos, kā klājas, - lielākoties mēs jau zinām, ka būs kaut kas jārisina, būs jānokārto, jāatrisina, jāpalīdz. Un ar visu gadžetu un sociālo tīklu laikmetu mēs esam pieejami 24/7, temps ir tik ļoti paātrinājies, ka mūsu nervu sistēma nav tam gatava.

Mūsu nervu sistēma nespēj tikt galā ar tik lielu aktivitāti. Nervu sistēma evolucionē ļoti lēnām un nevar tik ātri pielāgoties ātrajam dzīves tempam un milzīgajam informācijas apjomam ar ko mums katru dienu jātiek galā.

Un otrs stresa iemesls ir tas, ka šajā aktīvajā dzīves ritmā mums arvien mazāk ir iespējas pilnvērtīgi atpūsties, iepauzēt un nolikt malā darbus un telefonus. Rodas ļoti liela iekšējā spriedze, kuru mēs mēdzam neizrādīt. Cilvēks ir “meistars” slēpt savu neapmierinātību un no tā spriedze tikai pieaug. Nu, piemēram, mēs cenšamies apslēpt savas negatīvās emocijas, nedrošību, aizvainojumu.

Mēs neraudam, kad gribas raudāt, mēs nedusmojamies, kad esam dusmīgi. Tādos brīžos rodas saspringums sejā, saspringst pleci, tiek aizturēta elpa, saspringst diafragma, tiek sakosti zobi, sāk trīcēt balss, trīc rokas. Šo trīci mēs mēģinām apslāpēt, bet izrādās, ka ķermeņa vēlme pēc šādas trīcēšanas ir veids, kā mazināt nervu sistēmā radīto spriedzi. Mēs neļaujam ķermenim izpaust savas dabiskās un instinktīvās reakcijas. Mums daudz vairāk vajadzētu piedomāt elpot dziļāk, biežāk atslābināties, kārtīgi izgulēties.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Kā vispār noteikt, ka stresa dzīvē ir par daudz?

Pats pirmais rādītājs ir pavisam vienkāršs - ja sajūti, ka sāc aizsvilties, dusmoties, rodas aizkaitinājums, sāc reaģēt pārāk asi uz vienkāršām situācijām. Vistipiskāk - ja tu sāc uzvilkties no tā, ka luksoforā iedegas zaļā gaisma, bet priekšā stāvošie vilcinās kustēties, tas nozīmē, ka spriedzes ir par daudz. Nākamais solis ir tad, kad jūties piekusis jau pamostoties, darbā grūti koncentrēties un ar laiku cilvēki sāk just, ka tas atspēlējas uz ķermeni, jo kādai daļai sāksies miega traucējumi, kādai daļai sāksies muskuļu, piemēram, jostas daļas sāpes. Savukārt nākamais etaps jau ir dažādas veselības problēmas, ko izraisa stress.

Ko ilgstoši uzkrāts stress var nodarīt mūsu organismam?

Viena no pirmajām lietām, kā ķermenis reaģē uz stresu, - mainās elpošanas veids. Mēs sākam elpot ļoti sekli, turklāt lielākā daļa cilvēku ikdienā neelpo pietiekami dziļi un neizmanto diafragmu. Un, līdzko skābekļa daudzums ķermenī nav pietiekams, mainās veids, kā funkcionē mūsu iekšējie orgāni. Stresa ietekmē izdalās stresa hormoni adrenalīns un kortizols, un šo hormonu iedarbībā mainās mūsu iekšējo orgānu funkcionēšana. Brīdī, kad piedzīvojam stresu veidojas muskuļu saspringums, jo ķermenis gatavojas cīņai vai bēgšanai un tāpēc mainās asins plūsma, tas, uz kurām ķermeņa daļām vairāk tiek novirzītas asinis un kurām ķermeņa daļām tās piekļūst mazāk, un tas ietekmē iekšējo orgānu darbību. Stresa ietekmē bremzējas gremošanas procesi, mazinās libido un imunitāte kļūst sekundāra, un tad jau ir tikai laika jautājums, kad ķermenis par to mums signalizēs.

Tāpat stresa ietekmē ķermenis uzkrāj taukus un lielākoties tieši uz vēdera, rodoties nīstajai riepiņai.

Lai tiktu galā ar stresa situāciju, un nav pat īsti nozīmes, vai apdraudējums ir reāls vai par tādu to uzskata tikai mūsu smadzenes, ķermenis mobilizējas, tam nepieciešama enerģija jeb degviela, lai spētu reaģēt. Mūsu ķermenī ir divu veidu “degviela” -  glikoze vai tauki. Tā kā reakcija ir nepieciešama tūlītēja, ķermenis izmanto to degvielas veidu, kas sadeg visātrāk, un šajā gadījumā starp cukuru un taukiem visātrāk sadeg cukurs. Līdz ar to ķermenis patērē cukuru, tauki paliek neizmantoti un tie sāk uzkrāties vēdera apvidū. Tā kā ķermenis stresu uztver kā apdraudējumu, tad stresa hormons kortizols ir tas, kurš parūpējas, lai tie tauciņi uzkrātos nebaltai dienai. Aktīvi tiek patērēta glikoze, bet tauki netiek tērēti, kas liek augt riepiņai.

Kad cilvēkam sāk augt riepiņa, viņš domā, ka ir jāietur diēta. Un tai brīdī, kad mēs ierobežojam sevi, kortizols saņem apstiprinājumu, ka pasaulē patiešām ir bads, tādēļ ir jāuzkrāj vēl vairāk tauki, un diēta nedarbojas. Vai arī pēc diētas mēs diezgan ātri atgūstam zaudēto svaru, jo kortizols mūsu asinsritē nav samazinājies, tā kā visbiežāk stresa līmenis joprojām ir augsts. Tāpēc, ja gribas zaudēt svaru, ir jāskatās, cik stresa pilna ir ikdiena.

Jo stresaināka ir ikdiena, jo vairāk būtu jādomā, kā spriedzi samazināt. Lielākā daļa cilvēku noteikti pamanījuši, ka stresa situācijās mums gribas vairāk ēst, gribas našķoties, saldumus, šokolādi un burgerus. Ķermenis to prasa, jo tam vajadzīga šī fiksā, ātrā enerģija, lai tas varētu mobilizēties stresa situācijām. To mēs varam redzēt pēc virknes sabiedrībā pazīstamu cilvēku, īpaši politiķiem, kad parādās jauns slaids čalis uz politiskās skatuves un paiet vien pāris gadi, kad viņa vaidziņi jau kļuvuši apaļāki.

Kā noskaidrojām, tu vadi TRE nodarbības. Kas tas īsti ir?

TRE ir saīsinājums no angļu valodas - Tension and Trauma Releasing Exercises jeb spriedzes un traumu atbrīvošanas vingrojumi. Un, kā nosaukums liecina, - tie ir vingrojumi. Vingrojumu mērķis ir radīt neirogēno trīci, kas nozīmē, ka vingrojumu rezultātā sāk drebēt ķermenis. Šādu trīci ir piedzīvojis gandrīz ikviens, piemēram, uzstājoties auditorijas priekšā vai eksāmena laikā, kad jūt, ka dreb rokas, balss vai kas cits. Neirogēnās trīces mērķis ir mazināt ķermeņa spriedzi, mazināt tās stresa reakcijas, kas rodas ķermenī, kad piedzīvojam nedrošību, bailes, spriedzi, dusmas, aizkaitinājumu jeb īsāk sakot – stresu.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Par kādām traumām ir runa?

Tipiski cilvēkiem vārds "trauma" asociējas ar nobrāztu elkoni vai ko tamlīdzīgu. Bet šai gadījumā traumas tiek domātas psiholoģiskā nozīmē, kad dažādi traumatiski notikumi mūsu dzīvē atstāj sekas. Tās var būt emocionālas sekas, tās var būt arī psihosomatiskas sekas, kas nozīmē, ka sākušās dažādas slimības uz pārdzīvojumu pamata. Un trauma ir nevis kaut kādi notikumi - piemēram, vecāki bērnībā kašķējās, mammas depresija vai tēva alkoholisms, tuvinieku zaudēšana vai šķiršanās, bet gan tas, kā mēs reaģējam uz šo notikumu, jo katrs uz vienu un to pašu notikumu reaģē citādāk, - tas arī veido traumu.

Interesanti, ka TRE vingrojumi iedarbojas gan uz nervu sistēmu, gan ķermeni. Kā tas notiek?

Mūsu ķermenis strādā kopīgā sistēmā kā vienots kopums. Dzīvē nav iespējama tāda pieredze, kuru varētu piedzīvot bez ķermeņa.

Jebko, ko piedzīvo prāts, piedzīvo arī ķermenis, uz visu reaģējot. Un šī  neirogēnā trīce iedarbojas gan uz muskuļu sistēmu, tos atslābinot, gan nervu sistēmu, to līdzsvarojot, gan asins plūsmu, līdzsvarojot vietas, kur mūsu ķermenī plūst asinis, gan mazina arī stresa hormonu līmeni asinīs.

Ikdienā no smadzenēm uz iekšējiem orgāniem un muskuļiem iet impulss, kas signalizē ķermenim, ka jāreaģē uz situāciju, piemēram, stresu. Lai spētu mobilizēties un sevi aizsargāt, tiek aktivizēta kāda no ķermeņa aizsargreakcijām - cīnīties, bēgt vai sastingt. Bet informācijas plūsma darbojas arī pretējā virzienā. Ja iekšējo orgānu darbība līdzsvarojas, ja muskuļi sāk atslābināties vai mēs sākam elpot lēnāk un dziļāk, tādējādi iedarbojoties uz diafragmu un plaušām, smadzenes saņem signālu, ka ir iestājies miers un līdzsvars. Smadzenes, nervu sistēma un iekšējie orgāni savstarpējā saziņā spēj saprast - ir spriedze vai atslābums. Tāpēc arī trīces rezultātā primāri tiek noņemts muskuļu saspringums, sūtot informāciju nerviem, ka ir miers. Plus TRE prakse ir ne tikai muskuļu spriedzes atslābināšana, bet tiek izmantots elpošanas veids, kas ļoti nomierina un apzinātības prakse, kas atstāj izteikti nomierinošu efektu uz prātu.

Tu esi Latvijā pirmā un vienīgā sertificētā TRE nodarbību vadītāja. Kā uzzināji par šīm nodarbībām un kā nonāci līdz tam, ka vēlies tās pasniegt citiem?

Pirms ļoti daudziem gadiem piedzīvoju mīlas mokas. Brīdī, kad tas ir tik ļoti aktuāli, visu laiku par to otru cilvēku jādomā, jāgaida telefona zvans, visu laiku ap to galvā notiek kārtīga ņemšanās. Es toreiz aizgāju uz jogas nodarbību un sapratu, ka tās laikā man spriedze ir mazinājusies un uz brīdi varēju nedomāt par situāciju, kas bija pārņēmusi manu dzīvi. Toreiz līdz manai apziņai atnāca izpratne par to, cik ļoti joga palīdz iedarboties uz prātu un nervu sistēmu. Sapratu, cik ļoti labāk, vieglāk un mierīgāk es jūtos. Tas bija liels atklājums, ka, kustinot ķermeni, mēs ietekmējam prātu. Gan pēc sevis, gan pasniedzot jogu saviem klientiem, es redzēju, cik ļoti joga palīdz nomierināties un sāku apzināti meklēt, kā vēl, iesaistot ķermeni, mēs spējam ietekmēt savu nervu sistēmu. Pēc kāda laika ieraudzīju video, kurā kāds vīrietis praktizē TRE metodi, un man radās pilnīga pārliecība, ka tieši to man vajag un to es gribu saprast. Tā sāku meklēt informāciju, un jau tobrīd zināju, ka braukšu mācīties un apgūt šo metodi, lai ieviestu Latvijā.

Tu šo metodi apguvi ārzemēs?

Jā, es braucu mācīties uz Londonu.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Ir daudz veidu, kā cilvēki domā, ka atbrīvojas no stresa, – viens iet uz jogu, viens guļ, cits sporto, trešais dzied. Kāpēc tieši TRE ir īstā metode?

Jā, tie visi ir lieliski un vajadzīgi veidi, kā mazināt stresu. Es padalīšos ar savu pieredzi. Es kā ilggadēja jogas mīle izjutu, kā joga iedarbojas uz manu nervu sistēmu un atslābināšanos. Bet tas neietekmēja manu mieru un dzīves kvalitāti tik spēcīgi kā tai brīdī, kad pievienoju TRE praksi. Tieši tad sajutu krietnas pārmaiņas, kā es daudz mierīgāk reaģēju uz apstākļiem, mazāk aizsvilstos un dusmojos, retāk slimoju un manas ikgadējās saaukstēšanās iet secen, ka mazinājušās spriedzes tipa galvassāpes un ievērojami mazinājās emocionālie kāpumi un kritumi pirmsmēnešreižu periodā. TRE ir daudz efektīvāks veids, kā iedarboties uz nervu sistēmu.

Nav pasaulē vienas unikālas metodes, kas palīdzēs atbrīvoties no stresa. Ir jāmeklē metožu kopums jeb savs komplektiņš, kas dod to labsajūtu. Kādam tas būs ravēt dārzu, kādam makšķerēt, kādam joga, kādam kas cits, bet parasti šis viens nespēj vispusīgi iedarboties uz nervu sistēmu, tāpēc ir jāmeklē komplektiņa otra puse. Un mana pieredze liecina, ka TRE palīdz ļoti ievērojami.

Kad cilvēki nāk pie manis, bieži tipiskākā problēma ir bezmiegs. Bet ar miega problēmām ir brīnumaini stāsti, ka jau pēc vienas TRE praktizēšanas cilvēki spēj normāli gulēt. Tomēr jāņem vērā, ka TRE ir jāpraktizē - nesanāks tā, ka vienreiz atnācu, izbaudīju un mana dzīve tagad ir miera pilna. Jo spriedze mums uzkrājas visu laiku, nervu sistēma reaģē uz sasprindzinājumu visu laiku. Kā es saku - ja tev ir telefons un e-pasts, ir pilnīgi skaidrs, ka esi stresā!

No kādām problēmām TRE var atbrīvot cilvēkus?

Viens ir pieminētais bezmiegs, tāpat cilvēki tiek atbrīvoti no muskuļu sāpēm, it īpaši sāpēm gurnos un sāpēm jostas daļā. Ir cilvēki, kuri nāk pie manis ar veģetatīvajām distonijām, panikas lēkmēm. Veģetatīvā distonija ļoti saasinās stresa ietekmē; stresa mazināšana ķermenī palīdz līdzsvarot veģetatīvo nervu sistēmu. Nāk arī cilvēki, kuri atzīst, ka jūtas pārāk aizkaitināti, pārāk uzvilkti un apzinās, ka stresa viņu dzīvē ir par daudz, tādēļ meklē veidus, kā to mazināt.

Kas notiek tipiskā TRE nodarbībā?

Veids, kā es mācu, ir apmācībās stāstīt ļoti daudz teoriju ar mērķi, lai cilvēkiem rastos izpratne. Jo, manuprāt, caur izpratni rodas motivācija. Lai cilvēkiem veidotos motivācija praktizēt TRE, viņiem ir jāsaprot, ko stress nodara viņu ķermenim. Savukārt praktiskajā daļā ir septiņi nemainīgi, ļoti vienkārši vingrojumi, kas palīdz radīt neirogēno trīci. Parasti sākumā šī trīce izpaužas iegurnī vai kājās; ar laiku tā pārvietojas pa visu ķermeni.

Daudziem varētu rasties neizpratne par to, kā tas izskatās. Kādi būtu tavi iedrošinājuma vārdi cilvēkiem tomēr izmēģināt?

Visi cilvēki šo neirogēno trīci ir piedzīvojuši. Tas nav nekas ārkārtējs, tas nav nekas neparasts, jo neirogēno trīci mēs esam piedzīvojuši satraucošās, bieži negatīvās situācijās. Piemēram, kad cilvēkam ir jāuzstājas publikas priekšā - visi zina, cik ļoti tas ir nervus kutinoši un ka tajā brīdī var sākt trīcēt rokas, balss, vibrēt ceļgali un cauri ķermenim iziet tāds drebulis it kā būtu auksti. Tāpat tādu trīci cilvēki, iespējams, ir piedzīvojuši bērnībā, kad ir bijis ļoti bail, kā latviešu teicienā "trīc kā apses lapa". Tas viss liecina, ka šī trīce mūsu ķermenī ir eksistējusi vienmēr, un cilvēks tikai ir labs meistars šādas instinktīvas ķermeniskās reakcijas bloķēt. TRE ir veids, kā mēs šo dabisko ķermeņa instinktīvo mehānismu atkal izceļam gaismā, ļaujam tam izpausties. Jo trīce ir veids, kā ķermenis atbrīvojas no spriedzes. Šo metodi radījis amerikānis Deivids Berseli, un viņa pārliecība ir tāda: ja ķermenis zina, kā mobilizēties stresa situācijā, tāpat mūsu ķermenis zina, kā atslābināties. Un šī atslābināšanās notiek caur ķermeņa iztrīcēšanu... Bet parasti cilvēka reakcija ir šo trīci apstādinātun no tās izvairīties, un to mēs varam mazināt vēl vairāk saspringstot un savelkot muskuļus. Tādējādi mēs nedodam ķermenim iespēju pašam atgriezties līdzsvara stāvoklī.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Kāpēc ir būtiski TRE nodarbības sākt trenera klātbūtnē, nevis mājās pie Youtube pašiem?

Lielākā daļa cilvēku izjūt ļoti lielu mieru un atslābumu pēc TRE praktizēšanas. Tomēr netrūkst to, kuriem pārāk intensīvās dzīves rezultātā nervu sistēma ir pārkairināta, ko dažkārt pats cilvēks var neapzināties. Mēs varam salīdzināt, ka mūsu ķermenis ir kā trauks un stress ir ūdens šajā traukā. Ja ūdens līmenis traukā ir līdz malām, tad vajadzīgs tikai viens piliens, lai ūdens plūstu pāri malām. Līdz ar to cilvēkam, kuram ir diezgan pārslogota nervu sistēma, jebkurš mazs kairinājums, kurš iedarbojas uz nervu sistēmu, var izraisīt nepatīkamus blakusefektus. Tāpēc ir vēlams, ka cilvēki praktizē šo metodi kāda zinoša cilvēka pavadībā, kurš spēj konsultēt un palīdzēt, lai solīto patīkamo sajūtu vietā nenāktos piedzīvot diskomfortu.

Tu vadi jogu, TRE nodarbības, zinu, ka tev ir bakalaura grāds psiholoģijā. Tu laikam esi tendēta palīdzēt cilvēkiem. Kādēļ tā un kura no šīm jomām tev ir vistuvākā?

Pati tuvākā man patiesībā ir joga un TRE - darbs ar ķermeni, tādējādi palīdzot līdzsvarot prātu vai mūsu emocionālo pasauli. Mani pašu īsti neuzrunā psiholoģija no tā tradicionālā viedokļa kā konsultēšana, bet daudz interesantāks šķiet ķermeņa aspekts - cik ļoti daudz ko varam mainīt tajā, kā redzam pasauli, nodrošinot, lai ķermenis ir līdzsvarā, un nodrošinot ķermenim tādus apstākļus, lai tas var pašregulēties. Jo mūsu ķermenis ir ļoti gudrs un unikāls! 

Es nekad nebeigšu brīnīties, kā pēc iegriešanas pirkstā viss sadzīst. Turklāt mēs apzināti neko nedarām, ķermenis ar to pats tiek galā. Man tas ir apliecinājums, ka ķermenis spēj tikt galā ar jebko, tam tikai ir jādod iespēja, nevis jāizvelk tas no ritma neguļot vai pārslogojot ar mentālu vai fizisku slodzi. Pat tad, ja mums ir kaut kādi pārbaudījumi dzīvē, mums ir jānodrošina iespēja ķermenim atpūsties. Un tad ķermenis ļoti daudz ko spēj sakārtot dzīvē pats.

Cik bieži tu pati praktizē TRE?

Es pati praktizēju 2-3 nedēļā. Labais bonuss TRE ir tas, ka tas patiešām aizņem ļoti maz laika, manā praksē tās ir vidēji 10 minūtes vienā praktizēšanas reizē. Bet sākumā, protams, tas aizņem ilgāku laiku; kā jebkas jauns, ko apgūstam.

Kā vispār TRE ietekmēja tavu dzīvi?

Ļoti ievērojami mazinājās mans iekšējais spriedzes līmenis, jo tas piemērs, ko es iepriekš pieminēju par aizkaitināšanos pie luksofora zaļās gaismas, - tas ir mans piemērs. Tas ir veids, kā es vienmēr esmu aizsvilusies vai aizkaitinājusies par absolūtiem dzīves sīkumiem. Šobrīd, ar nosacījumu, ja regulāri praktizēju, jo arī es esmu cilvēks parastais, kuram ik pa laikam uznāk slinkuma periodi, es jūtu, ka tas iekšējais spriedzes līmenis mazinās, nedusmojos par niekiem. Un tas ir ļoti mainījis komunikāciju ģimenē, attiecībās. Jo parasti par ko mēs ģimenē strīdamies savā starpā? Par dzīves sīkumiem! Viens aizsvilstas, otrs aizsvilstas, un tad ir kašķis uz līdzenas vietas. Spriedzes līmeni mazinot, nav vairs šīs aizsvilšanās. Brīnišķīgs efekts man ir arī galvassāpju samazināšanās, jo tipiski, ka stresa situācijās man uzreiz sāk sāpēt galva. Tā kā kopējais spriedzes līmenis tiek regulāri mazināts, es vairs nenonāku līdz galvassāpēm. Premenstruālajā periodā agrāk biju īsta fūrija. Man pašai nepatika, ka esmu niķīga un neapmierināta, kā es tamdēļ izturos pret sevi un saviem tuvākajiem. Tas tagad ir noņemts kā ar roku, un pirms mēnešreizēm nepiedzīvoju emocionālus kāpumus vai kritumus. Vēl ļoti ievērojams ieguvums ir daudz retāka slimošana ar saaukstēšanos. Agrāk man nācās reizi vai divas gadā ar temperatūru, puņķiem un klepu dzīvoties, nu vairs ne, jo mazinoties stresam imunitāte ar to tiek galā.

Ir arī ne mazums citu TRE praktizēšanas pozitīvo piemēru. Pastāsti kādas citu cilvēku pieredzes, kas tevi visvairāk ir pārsteigušas vai aizkustinājušas.

Man ir brīnumains pieredzes stāsts no vienas dalībnieces, kura jau 20 gadus nezināja, ko nozīmē dzīvot bez jostas daļas sāpēm, bet tās izgaisa pēc divu nedēļu TRE praktizēšanas. Un šī sieviete nav vienīgais piemērs. Man ir bijusi dāma, kurai jānāk uz pirmo mācību nodarbību, un viņa man zvana un jautā, vai vērts nākt, jo viņa klibojot. Iemesls īsti neesot zināms, bet pieļāva, ka nospiests kaut kāds nervs, tādēļ divas dienas staigā klibodama. Es teicu, lai nāk - darīs, cik varēs. Un viņa izgāja pēc nodarbības no zāles bez klibošanas un nākamajā dienā man apstiprināja, ka viņai viss ir vislabākajā kārtībā. Ļoti daudz iedvesmojošu piemēru ir no cilvēkiem ar miega problēmām. Cilvēki, kas mēnešiem un pat gadiem ir ļoti slikti gulējuši, pēc jau pirmajām praktizēšanas reizēm saldi guļ. Ir dalībnieces, kuras stāstījušas, ka viņām pārgājušas mēnešreižu sāpes. Ir dalībnieces, kuras stāsta, ka viņas kļūst daudz mierīgākas, daudz vieglāk reaģē uz stresa situācijām ikdienā. Man ir pat divi tādi piemēri ar divām aktīvām sportistēm, kuras nevarēja veikt vienu daļu vingrinājumu ceļgalu sāpju dēļ, - pēc nepilnu mēnesi ilgas prakses ceļgala sāpes vienai ir ievērojami samazinājušās, savukārt otrai pārgājušas vispār. Man ir dalībniece, kura atzina, ka, regulāri praktizējot, viņai mazinās psoriāze. Mazinās veģetatīvās distonijas izpausmes.

Man ļoti mīļš piemērs ir kādas klientes stāsts, ka viņa vairs neuzvelkoties uz tantiņām pastā, jo tas ļoti spēcīgi raksturo to spriedzi un aizkaitinājumu, ko piedzīvojam ikdienišķās sadzīves situācijās. Un, ja tu vari ar mieru iziet cauri tādām situācijām, dzīve kļūst patīkamāka.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Kuriem cilvēkiem praktizēt TRE metodi ir aizliegts?

Tas attiecas uz epilepsijas slimniekiem, cilvēkiem, kuri cieš no psihiskām slimībām, ja ir plānotas vai nesen bijušas sirds operācijas un grūtniecēm. Pasaulē ir ļoti daudz pozitīvu pieredžu, kad sievietes esot stāvoklī izmanto TRE praksi, lai spētu šim pietiekoši izaicinošajam posmam tikt cauri ar lielāku mieru, bet neiesaku šo metodi apgūt šajā periodā.

Vai TRE vajadzētu praktizēt arī cilvēkiem, kuri apgalvo, ka īsti stresu nepiedzīvo? Zinu, ka tādu nav daudz, bet tomēr…

Ar to es arī esmu saskārusies, ka cilvēki uzskata, ka viņu dzīvē spriedzes un stresa nav, viss taču ir kārtībā. Līdz galam es nevaru piekrist šim apgalvojumam. 

Vidējam pilsētniekam, cilvēkam, kurš strādā, kuram jātiek galā ar dažādām situācijām, kaut kas dzīvē jāsasniedz, nav iespējams izvairīties no stresa. Tā ir sliktā ziņa, ka dzīve bez stresa nav iespējama. Stress pats par sevi nav nekas slikts. Stress pat ir vajadzīgs, lai mēs spētu mobilizēties, koncentrēties, sasniegt, radīt. Problēma rodas, kad stresa kļūst par daudz un nav iespēju atbrīvoties no spriedzes, ko rada arvien jauni pienākumi, izaicinājumi un atbildība.

TRE tātad ir veids, kā apvienot lietderīgo ar patīkamo - var gan pavingrot, gan atbrīvoties no stresa. Jo sanāk, ka, piemēram, sporta zālē mēs nodzenam sevi, bet no stresa neatbrīvojamies.

Arī sporta zālē var atbrīvoties no spriedzes, piemēram, kārtīgi pasitot boksa maisu vai skrienot, un to daudzi apstiprinās. Tas atbrīvo virspusējo spriedzi savilktajos muskuļos, bet ne dziļāko spriedzes līmeni un tas nemazina spriedzi nervu sistēmā, jo mūsu nervu sistēmai, lai līdzsvarotos, nepieciešams lēnīgums, smadzenēm un nervu sistēmai vajadzīgi miera periodi. Bet ko mēs darām aktīvā sportā? Skrienam, lecam,ir ātras kustības, nepieciešama ātra reakcija. Sirds darbība paātrinās, elpošana paātrinās, asinsspiediens aug, svīstam – tās ir visas tās pašas reakcijas, kas tiek piedzīvotas stresa situācijā. Turklāt, komandu spēlē var arī  sabīties no lidojošas bumbas vai negaidīta pretinieka uzbrukuma, kas aktivizē ķermeņa spēju aizsargāties. Līdz ar to nervu sistēmai tas neiedod tik lielu atslābumu kā relaksējošās un nomierinošās prakses, kā, piemēram, meditācija, joga un TRE.

TRE radītājs bijis gudrs cilvēks, kurš apvienojis dažādus aspektus, kā mēs varam iedarboties uz savu ķermeni. Un tas attiecas gan uz fizisko pusi, kad mēs izpildām vingrojumus lēnā tempā un atslābinām savilktos muskuļus, gan arīdzan tiek izmantota apzinātība, kad mums ir jākoncentrējas un jāvada savas domas uz kaut ko vienu, kā arī pievienots elpošanas aspekts, kas ļoti nomierina nervu sistēmu.

Tāpēc TRE ir tik efektīvs, ka varam iedarboties uz ķermeni no dažādām pusēm. Starp citu, TRE ļoti daudz pasaulē izmanto arī militāristi, ugunsdzēsēji, policisti un sportisti. Militāristiem un policistiem ir spriedzes pilna dzīve, savukārt sportistiem, kuriem ikdiena varbūt nav tik stresaina, TRE var palīdzēt daudz ātrāk dziedēt mikrotraumas vai dažādas sporta traumas un ļoti atslābināt savilktos muskuļus pēc slodzes.

Punktiņam uz i - pāris efektīvi ieteikumi ikvienam, kā ikdienas steigā atbrīvoties no stresa un nomierināties!

Numur viens noteikti ir elpošana - elpa ir pieejama jebkad, jebkur un ikvienam, tam nevajag speciālus apstākļus. Mans ieteikums ir palēnināt elpošanas ritmu, lai ieelpa kļūst dziļāka savukārt izelpai jākļūst garākai. Katra ieelpa aktivizē aktīvo jeb simpatisko nervu sistēmas daļu, savukārt katra izelpa iedarbojas uz parasimpatisko nervu sistēmas daļu, kas atbild par relaksāciju un nomierināšanos, līdz ar to ar elpu mēs varam tiešā veidā ietekmēt savu veģetatīvo nervu sistēmu. Un, ja sākam elpot dziļāk, lēnāk, pagarinot izelpas, mēs varam ļoti ātri nomierināties. Otra lieta, ko iesaku tajā brīdi, kad esam kairinošā notikumā jeb stresa brīdī – parasti tas satraukums ļoti bieži mums ir prātā. Mēs uztraucamies, kā reaģēt, ko darīt, mēs ļoti galvā visu maļam, un, jo vairāk mēs maļam, jo nervozāki kļūstam, tādēļ ir ieteikums pievērst uzmanību savam ķermenim, visdažādākajām ķermeņa daļām. Jo vairāk pievērsies ķermenim, nevis haosam, kas notiek galvā, jo mierīgāks kļūsti. Kā, piemēram – sajust trīs dažādas lietas, ko jūt ķermenī, apkārtējā vidē mēģināt saskatīt trīs sarkanas un trīs zilas lietas, mēģināt saklausīt trīs dažādas skaņas un mēģināt sataustīt trīs priekšmetus. Nervu sistēmai ķermenis ir drošākā vieta – ķermenis ir tas, kurš dzīvo šeit un tagad. Mēs domās parasti esam nākotnē vai pagātnē, bet tā nav konkrētā brīža realitāte. Tad, kad esam konkrēta brīža realitātē, mūsu prāts kļūs mierīgāks. Un to varam panākt caur ķermeņa izjušanu.

Ja vēlies pieteikties TRE nodarbībai, spied šeit.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET