Dienai kļūstot garākai par nakti, nākamās nedēļas vidū sāksies astronomiskais pavasaris

Sieviete Kanālmalas apstādījumos.

FOTO: Sintija Zandersone/LETA

Nākamnedēļ diena kļūs garāka par nakti, un 20. martā īsi pirms pusnakts būs pavasara ekvinokcija - sāksies astronomiskais pavasaris.

Saskaņā ar astronomu sniegto informāciju jau pirmdien, 18. martā, diena un nakts būs vienāda garuma. Katru nākamo dienu saules spīdēšanas ilgums pieaugs par nepilnām piecām minūtēm.

21. jūnijā dienas garums sasniegs maksimumu - 17 stundas, 52 minūtes un 20 sekundes. Tad būs saulgrieži un sāksies astronomiskā vasara, kas turpināsies līdz 23. septembrim, kad iestāsies astronomiskais rudens. Tiesa, vēl līdz 25. septembrim diena būs garāka par nakti.

Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē. Šogad tas būs 20. martā pulksten 23.58.

Saskaņā ar tautas tradīcijām pavasara ekvinokciju atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti.

» Latvijā turpina atgriezties gājputni

Lielās dienas svinības Brīvdabas muzejā norisināsies svētdien, 24. martā, no pulksten 12 līdz 16. Iedzīvotāji aicināti atgriezties pie senajām latviešu tradīcijām – šūpoļu kāršanas un šūpošanās, olu krāsošanas un ripināšanas, kā arī dažādām spēlēm un rotaļām.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopoto informāciju meteoroloģiskais pavasaris šogad Latvijā iestājās neparasti agri - jau februāra pirmajā pusē.

Latvijā tas ir laika periods starp ziemu un vasaru, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra caurmērā ir augstāka par nulli un zemāka par +15 grādiem.

Solārais pavasaris, kas atkarīgs no saules spīdēšanas ilguma jeb dienas garuma, sākās februāra sākumā, bet kalendārais pavasaris - 1.martā.

Uz augšu