Kazahstānas parlaments trešdien divos lasījumos pieņēmis grozījumus konstitūcijā par galvaspilsētas Astanas pārdēvēšanu par Nursultanu, vēsta vietējie mediji.
Kazahstānas parlaments atbalsta Astanas pārdēvēšanu par Nursultanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Astana tagad ir oficiāli pārdēvēta par Nursultanu," pēc parlamenta apakšpalātas un augšpalātas balsojuma vēsta valsts ziņu aģentūra "Kazinform".
Kazahstānas galvaspilsētas nosaukums ir noteikts konstitūcijā.
Ierosinājumu pārdēvēt galvaspilsētu trešdien izteica jaunais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs pēc prezidenta zvēresta nodošanas, stājoties amatā pēc negaidītās ilggadējā valsts līdera Nursultana Nazarbajeva demisijas iepriekšējā dienā.
Runā pēc zvēresta nodošanas Tokajevs pavēstīja, ka uzskata par nepieciešamu iemūžināt Nazarbajeva piemiņu un ierosināja pārdēvēt galvaspilsētu Astanu par Nazarbajevu. Tāpat Tokajevs ierosināja pilsētu centrālās ielas pārdēvēt Nazarbajeva vārdā un galvaspilsētā uzstādīt viņa pieminekli.
Pēc viņa teiktā, Nazarbajevs ir "izcils reformators", kurš pratis pārveidot Kazahstānu par pirmšķirīgu valsti.
"Viņa reformas ir kļuvušas par gudras valsts politikas simbolu", pavēstīja Tokajevs.
Tikmēr Nazarbajeva vecākā meita Dariga Nazarbajeva trešdien ievēlēta par parlamenta augšpalātas Senāta spīkeri.
Par 55 gadus veco Darigu Nazarbajevu vienbalsīgi nobalsojuši visi 44 klātesošie deputāti. Saskaņā ar valsts konstitūciju Senāta spīkers ir otrais cilvēks valstī aiz prezidenta.
78 gadus vecais Nazarbajevs, kurš prezidenta amatā atradās kopš valsts neatkarības iegūšanas 1991. gadā, otrdien paziņoja par demisiju.
Vienlaikus Nazarbajevs paliek Valsts drošības padomes vadītāja, Konstitucionālās padomes locekļa un valdošās partijas "Nur Otan" vadītāja amatos.
Kā norāda eksperti, paliekot šajos ietekmīgajos amatus, Nazarbajevs faktiski saglabā varu valstī.
Pagājušajās vēlēšanās 2015. gadā Nazarbajevs tika ievēlēts uz piekto prezidenta pilnvaru termiņu, saņemot 97,75% balsu.
Kārtējām vēlēšanām būtu jānotiek 2020. gadā, taču eksperti pieļauj, ka tagad tās tiks rīkotas ātrāk.
Pirms mēneša Nazarbajevs atlaida valdību, sūdzoties, ka ar naftas resursiem bagātās valsts tautsaimniecībā "pozitīvas pārmaiņas nav panāktas".
Kazahstāna ar grūtībām atgūstas no 2014. gada naftas cenu krituma un kaimiņvalstij Krievijai noteikto sankciju ietekmes, un valstī vairojas neapmierinātība.
Pirms kļūšanas par Kazahstānas prezidentu Nazarbajevs no 1990. gada bija Kazahijas PSR vadītājs, līdz ar to viņš kopumā valsti vadījis teju 30 gadus.