"Iespējams, tas ir mans pēdējais koncerts!" Laima Vaikule savu dzimšanas dienu atzīmē ar grandiozu šovu

Vaikule koncertu sāka ar ļoti aizkustinošu dziesmu, kas liek aizdomāties, vai ir vērts savu dzīvi sākt no sākuma, vēsta "Rus.Tvnet" sadaļas "Zvezdi" žurnāliste Raisa Smirnova. 

"Labvakar! Paldies, ka esat atnākuši. Es katru gadu vēlētos atzīmēt savu dzimšanas dienu kopā ar jums!" publiku uzrunāja Vaikule. 

Piepildītajā "Arēnā Rīga" skanējušas arī maestro Raimonda Paula dziesmas. 

Dziedātāja koncertu noslēdza ar Guntara Rača kompozīciju "Epilogs", kas bija simboliska izvēle un piešķīra šim brīdim zināmu dramatismu. 

Koncerta noslēgumā māksliniece sacīja: 

"Iespējams, tas bija mans pēdējais koncerts. Jūs varēsiet teikt, ka bijāt manā pēdejā koncertā."

Foto: Ieskats koncertā "Laima Vaikule&Freedom Ballet"

Nesenā sarunā ar TVNET žurnālistu Jāni Žildi dziedātāja atklāja nozīmīgus pieturas punktus par savu karjeru, pārciestu slimību un personiskās dzīves līkločiem. 

Padomju Savienībā Vaikule strauji nonāca slavas virsotnē un "perestroikas" laikā, kad par PSRS mūziķiem interesi sāka izrādīt arī ārzemju mūzikas producenti, bija gatava kļūt par visas pasaules popzvaigzni. 

Taču dzīve visu pavērsa citādi. Laima Vaikule septiņus mēnešus pavadīja Amerikā, kur industrijas profesionāļi no dziedātājas bija iecerējuši izveidot "padomju Madonnu". Šis laiks izvērtās daudz sarežģītāks, nekā sākotnēji iecerēts.

"Es ticu liktenim," filosofiski nosaka Vaikule. "Tagad, atskatoties atpakaļ, es neko speciāli nedarīju, lai brauktu uz Ameriku. Es tolaik sniedzu koncertus Sočos, pa trim dienā, un kādu rītu saņēmu zvanu no "Melodijas", ka esot atbraukuši amerikāņi un man jālido uz Maskavu ierakstīt divas dziesmas angļu valodā." 

Par Laimu Amerikā sāka interesēties mūzikas producenti un ierakstu kompānija "MCA-GRP".

Jaunā sadarbība ar ierakstu kompāniju bija iecerēta nopietna un pamatīga. Līgums uz pieciem gadiem, albumu ieraksti un, protams, lai to visu īstenotu, Laimai bija jāpaliek Amerikā, jāapgūst valoda un ar laiku jākļūst par rezidenti.

Tomēr tad sekoja šokējoša ziņa - vēzis, neatliekama operācija un visas no tās izrietošās sekas.

Laima atzīst, ka pēc pārdzīvotā viņas dzīvē notika būtiska vērtību maiņa. Amerikas iekarošanas ambīcijas noplaka. No tuviniekiem mājās viņa savu veselības stāvokli rūpīgi slēpa, un, aizbildinoties ar intensīvo darbu studijā, nespēja arī doties uz Latviju pie tēva, kas gulēja uz nāves gultas.

"Tas bija galvenais iemesls, kāpēc kļuvu tik vienaldzīga un lūdzu, lai mani atlaiž," atzīst Laima. Līgums, par kuru sapņo jebkura jaunā dziedātāja, tika lauzts. Amerikas iekarošanas sapnis izsapņots.

Lai arī deviņdesmitajos gados Laima vairākas reizes vēlreiz devusies uz ASV, viņai izteikti piedāvājumi dziedāt Brodvejā, gūti panākumi arī Japānā ar albumu "Tango", sadarbība ar kompāniju "MCA-GRP" tomēr izbeidzās.

"Ja es būtu mazliet pielāgojusies, iespējams, tas viss turpinātos," viņa saka. 

Ja nebūtu slimības, vai Laima būtu palikusi Amerikā? "Domāju, ka es būtu palikusi Amerikā. Būtu viss noticis savādāk," viņa atzīst.