VARAM apspriešanai piedāvātajā Latvijas kartē ir 35 pašvaldības esošo 119 vietā
Papildināts

FOTO: Zane Bitere/LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

VARAM ministrs Juris Pūce (AP) šovakar LTV raidījumā "1:1" apstiprināja, ka rīt ministrija prezentēs jauno Latvijas karti, kurā 119 pašvaldību vietā iezīmētas 35 pašvaldības. Viņaprāt piedāvātā reforma ir atbalstāma, jo tikšot veidoti lielāki novadi, kas spēs veiksmīgāk veicināt attīstību reģionos, it sevišķi, ja pie spēcīgākajiem tiks pievienoti ekonomiski vājāki novadi.

"Pieļauju, ka daudziem prezentētā karte liksies jau redzēta, jo tā lielā mērā būs līdzīga tai, kas tika izmantota pirms reģionālās reformas sākšanas," piebilda ministrs.

Platības ziņā lielākās ir Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Jūrmala, Daugavpils, Rīga un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Mazākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita varētu būt Līvānu pašvaldība, kopumā pulcējot nedaudz vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju.

VARAM izstrādātajā kartē iecerēts apvienot arī vairākas Pierīgas pašvaldības, piemēram, Ādažus apvienot ar Carnikavu, Ķekavu ar Baldoni un tamlīdzīgi.

Ministrijas izstrādātais teritoriālais iedalījums tiks nodots izvērtēšanai pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.

Kā ziņots, Saeimas atbalstītais Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likumprojekts paredz, ka pēc jaunā teritoriālā iedalījuma izstrādes un konsultācijām ar pašvaldībām, Ministru kabinetam līdz šī gada 1.decembrim būs jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts par jaunām administratīvām teritorijām un kārtību kādā pabeidzama reforma.

Šajā likumprojektā būs jāietver jauno valsts administratīvo teritoriju iedalījums, nosakot to veidus un izveidošanas kritērijus, nosacījumus pašvaldības budžeta apstiprināšanai un saistību pārņemšanai, administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī jāietver citus ar reformu saistītus jautājumus.

Reformas mērķis ir turpināt 1998.gadā iesākto teritoriālo reformu, un līdz 2021.gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt likumos tām noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.

Uz augšu