KNAB pēta "Rīgas mikroautobusu satiksmes" attiecības ar Martinsonu

Aleksandrs Brandavs.

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Rīgas domē valdošajai partijai "Gods kalpot Rīgai" (GKR) pietuvinātā uzņēmēja Aleksandra Brandava lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēta pilnsabiedrību "Rīgas mikroautubusu satiksme" (RMS), kurā Brandavs ir patiesā labuma guvējs, vēsta LTV raidījums "De facto".

Nu jau bijušais "Rīgas satiksmes" (RS) darbinieks un tās meitasfirmas "Rīgas karte" valdes loceklis Brandavs tiek turēts aizdomās par starpnieka izmantošanu kukuļa tālākai nodošanai kādām vārdā nesauktām amatpersonām.

RMS kopš 2013. gada kā RS apakšuzņēmums galvaspilsētā sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus ar mikroautobusiem. Abas reizes pirms šī pakalpojuma līgumu slēgšanas iepirkuma konkursiem bija skandaloza pieskaņa. Aizdomas raisīja tas, ka Brandavs tikai īsu brīdi pirms pirmā konkursa oficiāli izstājās no firmām, kuras tolaik nodibināja pilnsabiedrību. Viņš noliedza savu saistību ar Beļģijā reģistrēto firmu "B-International", kas bija pastarpinātā RMS īpašniece, kā arī to, ka konkursā jelkādā veidā būtu izmantojis savu priviliģēto stāvokli.

Savukārt pirms otrā konkursa aizdomas par to, ka tas ir domāts konkrētam pretendentam, proti, RMS, raisīja specifiskās prasības nolikumā. Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā redzams, ka par iepirkumu tika iesniegtas vairākas sūdzības un birojs vairākas reizes RS aizliedza slēgt līgumu.

Tomēr galu galā pērn oktobrī RMS atkal ieguva tiesības sniegt pakalpojumu - uz astoņiem gadiem par 96 miljoniem eiro.

RS pagaidu vadītāja amatā ieceltais Anrijs Matīss publiski pauda bažas par to, ka ar RMS noslēgtais līgums esot RS neizdevīgs un ik gadu varētu nest miljonos eiro mērāmus zaudējumus.

Marta sākumā KNAB Brandavu aizdomās par kukuļdošanu aizturēja Rīgas lidostā, bet dienu vēlāk atbrīvoja, piemērojot viņam 200 000 eiro drošības naudu.

Raidījums vēsta, ka aizdomas pret Brandavu varētu būt saistītas ar RMS līgumu. Vaicāts, vai aizdomām ir saistība ar kādu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas iepirkumu, KNAB priekšnieks Jēkabs Straume atzinis: "Jā, tā mēs to varētu teikt, jā. Bet laikam jau tomēr precīzāk es jums šobrīd atturēšos. Nevis tāpēc, ka es nevēlētos, bet tāpēc, ka es īsti nedrīkstu."

KNAB kriminālprocesā pētot darbības, kas varētu būt notikušas no 2015.gada septembra līdz pagājušā gada decembrim. Savukārt viena no darbības vietām esot bijusi kāda ēka Babītes pagastā. Tieši tur atrodas slavenā "Taureņu pirts", kas kļuva atpazīstama pirms gada, kad kļuva zināms, ka tur ierakstītas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona sarunas. Tagad esot atklājies, ka arī Brandavs viesojies šajā pirtī un ticies ar Martinsonu.

KNAB priekšnieks Straume to komentējis skopi: "Atsevišķas epizodes ir 2015.gads, bet, cik daudz epizodes un cik bieži vai cik ilgi tas noticis, to mēs neesam tiesīgi šobrīd komentēt." Vaicāts, vai ēka Babītes pagastā, kurā iespējami notikušos noziegumus izmeklē KNAB, ir "Taureņu pirts", Straume atzinis: "Nu nav izslēgts, ka arī tajā vietā varēja notikt kādi noziedzīgi nodarījumi. Ko es gribu pateikt - nevajag domāt, ka tā ir vienīgā vieta, kurā KNAB jebkad ir ieguvis kādus nozīmīgus pierādījumus." Vaicāts, vai šai procesā iesaistītā otrā persona varētu būt kāds aizdomās turētais citos KNAB izmeklētos procesos pēdējos gados, Straume atzinis, ka tāda iespējamība pastāvot, tomēr nekomentēja, vai tas ir Martinsons.

Pats Brandavs komentēt savas lietas saistību ar Martinsonu atteicies.

Martinsona advokāts Didzis Vilemsons apgalvo, ka Brandava kriminālprocesā viņa klientam nekāds statuss nav piemērots un arī jautājumi par to neesot uzdoti: "Nav nekādas iesaistes. Neesam aicināti, un līdz ar to nekāda statusa nevar būt, tai skaitā arī liecinieka statusa. (..) Nekāda interese nav bijusi."

Raidījums atzimē, ka pēdējo nedēļu laikā par vairāku Aleksandram Brandavam iepriekš piederējušu uzņēmumu īpašnieku vai patieso labuma guvēju ir kļuvis viņa tēvs Leons Brandavs.

Uz augšu