Raidījums: Sašutums - mantots mežs piepeši kļūst par potenciālu būvlaukumu ar paaugstinātiem nodokļiem

Jūras krasts Mangaļsalā.

FOTO: Rebeka Žeire/LETA

Pie raidījuma vērsusies kāda sieviete, kura ir mantojusi mežu Mangaļsalā. Pirms diviem gadiem meža īpašniece no Rīgas Domes (RD) saņēmusi ziņu, ka viņas īpašums pašvaldības dokumentācijā ir nevis mežs, bet gan apbūvējama teritorija, par kuru jāmaksā krietni augstāks nodoklis. Ar līdzīgu nepatīkamu pārsteigumu saskārušies arī citi Mangaļsalas mežu īpašnieki, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Mangaļsala. Gar pašu jūras piekrasti stiepjas Piejūras dabas parks. Tam blakus - pieci hektāri meža, kas pieder Āgenskalna ģimnāzijas latviešu valodas skolotājas Vijas Sondores ģimenei. Skolotājai, viņas māsai un mammai pieder gleznains zemes gabals, kur aug priedes, kadiķi, kā arī aizsargājami augi.

Kā liecina sievietes maksājumi RD, meža īpašnieki par pieciem hektāriem katrus trīs mēnešus maksājuši nodokli - 18 eiro un 14 centus. Dāmas bijušas patiesi pārsteigtas, kad pirms diviem gadiem domes Finanšu departaments atsūtījis vēstuli, kurā minēts, ka nodoklis tiks būtiski palielināts.

Sieviete tikai tad uzzinājusi, ka dzimtas mežs domes plānos nav mežs, bet jau 2006. gadā tas pārveidots par zemi, uz kuras iespējams būvēt privātmājas, daudzstāvu ēkas un pat tirdzniecības centrus. Tas darīts, pieņemot šobrīd spēkā esošo Rīgas pilsētas attīstības plānu.

Skolotājas ģimene domes FD lēmumu viņu dzimtas mežam noteikt būtiski augstāku nodokli un bez piekrišanas mainīt meža zonējumu apstrīdējusi tiesā - vispirms Administratīvajā rajona pēc tam apgabaltiesā. Abās zemes īpašniekiem spriedums bijis negatīvs. Drīzumā gaidāma kasācija Augstākajā tiesā. Skolotāja tiesājas bez juristiem un advokātiem, jo nevarot tos atļauties.

Vicemērs Oļegs Burovs par dīvainībām Mangaļsalas mežā nav dzirdējis. 

Pilsētas attīstības departamentā uzskata, ka vainīgi ir paši meža īpašnieki. Viņi ir bijis jāseko līdzi, kas noticis ar viņu zemēm.

Departamenta pārstāve Inese Sirmā raidījumam izsaka minējumu, ka "gan jau īpašnieki savā starpā sastrīdējušies vai jau gadiem nav gribējuši maksāt palielināto nodokli par zemi un tāpēc vēlas rīkot publisku skandālu".

Lai arī Pilsētas attīstības departamenta speciālisti uzskata, ka Vijas Sondores ģimene gribējusi izvairīties no nodokļu maksāšanas, raidījuma rīcībā esošie ģimenes saņemtie rēķini apliecina, ka arī pēdējos gados nodoklis bijis nemainīgi mazs - 18 eiro gadā.

Domes finanšu departaments plašāk skaidrot notikušo atsakas. Departamenta pārstāvji rakstiskā atbildē tikai izklāsta juridiskos argumentus - to, ka kopš 2006. gada zemei mainīts zonējums, kam būtu jāpaskaidro nodokļa celšana. Kāpēc tas notiek tikai 11 gadus pēc izmaiņām, departamentā nepaskaidro.

Uz augšu