Kāpēc pavasarī uz zemes drīkst sēdēt tikai pēc pirmā pērkona? Skaidro dabas pētnieks

Negaiss Jūrmalā.

FOTO: Jānis

Uz zemes pavasarī drīkst sēdēt pēc pirmā kārtīgā negaisa - šo pieņēmumu zina teju visi. To, vai šim uzskatam ir zinātnisks pamatojums, sarunā ar portālu "Apollo" skaidro Latvijas Universitātes ģeogrāfijas nodaļas vadītājs un asociētais profesors Raimonds Kasparinskis.

Pētnieks norāda, ka pēc pērkona negaisa brīnumi nenotiek un no zemes nepazūd kādas vielas vai enerģijas - tas esot pieņēmums, lai orientētos dabas ciklā:

"Es teiktu, ka tas ir tāds vairāk tautā izveidojies pieņēmums - īsti zinātniska pamatojuma šim pieņēmumam nav. 

Ja ir bijis pērkons, tas nozīmē, ka ir bijusi silta gaisa masa, notiek mākoņu izplešanās, pērkona negaiss un augsne ir sasilusi - mēs vairs it kā nevaram apsaldēties."

Tomēr uzreiz pieņemt to, ka zeme ir gana silta pēc pērkona negaisa, nevajadzētu. Kā norāda Kasparinskis, pērkonu mēs reizēm varam dzirdēt ne tikai pavasarī:

"Var jau būt arī situācija, ka decembrī ir pērkons. Un tad ir jautājums - no kura laika tad mēs sākam to gaidīt?"

Par to, ka zeme varētu būt vēl auksta arī pēc pērkona negaisa, brīdina arī mediķi. LTV raidījumā "4. studija" neiroloģe Dace Bērziņa stāsta, ka drošāk esot nevis klausīties, ir vai nav bijis pērkons, bet izvērtēt, cik lielā mērā zeme ir sasilusi.

"Es domāju, ka tas ir tas mirklis, kad jau zeme ir apstrādājama, kad tā ir silta un tajā var sēt vai stādīt kādus augus. Ja zeme vēl ir auksta un uz tās ilgstoši sēž, šis aukstums provocē samazinātu asins plūsmu urīnceļos, un, ja tur ir kāda infekcija, uz tā aukstuma fona tā var uzplaukt," stāsta neiroloģe.

Savukārt vēl citi meteorologi norāda -

droši uz zemes sēdēt būtu tad, kad temperatūra vairākas dienas ir vismaz +15 grādi, jo tad tā sāk atbilst istabas temperatūrai, pie kuras mēs esam pieraduši.

Pārbaudīt, vai zeme ir silta, var, piemēram, tajā iedurot lāpstu - ja to viegli izdodas izdarīt, zeme ir gatava sēdēšanai.

Uz augšu