Tiek uzskatīts, ka cilvēka dzīvē ir vien divi patiesi svarīgi mirkļi - viens, kurā nākam šajā pasaulē, un otrs - kurā no tās aizejam. Lai arī varētu šķist, ka iespējām pilns ir tikai pirmais no notikumiem, ne mazāk plašas iespējas var piemeklēt arī cilvēka mirstīgās atliekas. Par to, kādas ir tradīcijas un jaunākās tendences apglabāšanas jomā pasaulē un Latvijā, vēsta portāls "Apollo".

Vairums mūsdienu kultūru nāvei piešķir īpašu nozīmi - kad kāds atvadās no šīs pasaules, aizgājējam par godu tiek rīkots piemiņas pasākums un nelaiķa ķermenis tiek novietos tam īpaši paredzētā vietā, kur to iespējams apciemot.

Tiesa, katru dienu no pasaules atvadās simtiem tūkstošu šīs planētas iedzīvotāju, un ne visiem ir iespēja vai vēlme tikt pašiem pie sava zemes pleķīša, tādēļ cilvēki, tradīciju vai kreativitātes vadīti, mēdz ar miroņiem darīt visnotaļ interesantas lietas.

Iemūžināts dārgakmeņos

Dienvidkorejā no 2000. gada spēkā ir likums, kas nosaka to, ka jāatbrīvo kapavieta, kurā nelaiķis atdusējies vismaz 60 gadus.

Šīs Āzijas valsts lielais iedzīvotāju skaits nozīmē, ka ne visi var tikt guldīti zemē un pat tie, kuriem tas ir izdevies, nevar tur palikt mūžīgi. Ļoti populāra ir kremācijas metode, taču daudzi nevēlas piemiņai saņemt pelnu urnu - ļoti pieprasītas ir kļuvušas firmas, kas apstrādā pelnus un pārvērš tos par dekoratīviem "dārgakmeņiem" - smalkām pērlītēm visdažādākajās krāsās. 

Līdzīgu pakalpojumu starptautiskā mērogā sniedz firma "Life Gem", kas piedāvā aizgājēja pelnus sakompresēt īstā dimantā, ko pēcāk iestrādā kādā juvelierizstrādājumā.

Pļāpas ar kolēģiem viņsaulē

Kremācija ir ļoti populāra vēl kādā Āzijas valstī - Japānā šādi uz viņsauli pavada lielāko daļu aizgājēju.

Interesanti, ka japāņu kultūrā nāve nenozīmē automātisku distancēšanos no profesionālās darbības - mirušā pelnus nereti savā starpā sadala tuvunieki un nelaiķa bijušais darbadevējs.

Tuvinieki nelaiķa pelnus apglabā ģimenes kapavietā, bet firma, kurā strādājis mirušais, urnu ierok paši savā darbinieku kapsētā, bieži vien uzstādot tam mazu, ar nelaiķa nodarbošanos saistītu pieminekli.

Foto: 2019. gadā atklātais Latvijā pirmais kolumbārijs

Nāve nav šķērslis sadzīvei ar dzīvajiem

Viena no interesantākajām attieksmēm pret nelaiķiem ir Indonēzijas austrumos, Tana Toraja ciemā.

Šī apgabala iedzīvotāji uzskata, ka nelaiķa dvēsele no šīs zemes var atvadīties tikai tad, kad ir nosvinētas krāšņas, rituālas bēres un upurēts īpašs bifelis.

Šāda veida ceremonija ir diezgan dārga, tādēļ ciemata iedzīvotāji aizgājējus aprok, taču - ne uz mūžiem. Ciematnieki ik pēc trīs gadiem īpašos svētkos atrok savus nelaiķus, lai ar tiem kopā pavadītu kādu - ķermeņus notīra, pārģērbj un salabo to zārkus, šādi nodrošinot, ka ķermenis labi saglabājas. Tiem sagatavo atsevišķu telpu ģimenes mājās, ar tiem runājas un tos iesaista ikdienas dzīvē. Kad aizgājējs ir gana "paciemojies", to atgriež zemes klēpī līdz nākamajām svinībām vai īstajām bērēm.

Foto: Dzīvie aprauga savus nelaiķus "Ma'nene" svētkos Indonēzijā

Kļūt par mājvietu zivīm

Īpašu popularitāti pēdējā laikā guvušas metodes, kas ļauj aizgājējam kļūt par daļu no apkārtējās dabas. Firma "Eternal Rifs" piedāvā aizgājēja pelnus iestrādāt īpašā konstrukcijā, ko pēc tam nolaiž okeāna dibenā.

Konstrukcija ar laiku dabīgi apaug ar okeāna jūrai raksturīgo faunu un kļūst par daļu rifa.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Eternal Reefs (@eternalreefs) on

Pīšļi - mājvieta sēnēm

Stenfordas universitātes absolventi Džejs Rims Lī un Maiks Mā, meklējot ekoloģiski atbildīgu pieeju cilvēka apbedīšanai, nākuši klajā ar ideju - mirstīgās atliekas var kalpot arī par kompostu sēnēm! 

Šis augs neitralizē toksiskas vielas un novērš līķu konservācijā lietotā formaldehīda un smago metālu radīto piesārņojumu.

Zinātnieki dažāda veida sēņu efektivitāti izmēģinājuši arī uz sava ķermeņa. Viņi "izbarojojuši" sēnēm savus matus, nagus un ādas gabaliņus - "visrijīgākā" sēne kļuvusi par pamatu īpašiem apbedīšanas tērpiem, kurus izgatavo firma "Coeio".