KNAB sācis pārbaudi par pusmiljonu eiro apmaksāto, bet nesākto LDz aizsargsienas būvniecību

KNAB. Ilustratīvs attēls

FOTO: LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis resorisko pārbaudi saistībā ar neīstenotu aizsargsienas būvniecības projektu pie Šķirotavas stacijas Rīgā - VAS "Latvijas dzelzceļš" par projektu daļēji samaksājis, bet būvnieks naudu tālāk pārskaitījis kādiem uzņēmumiem Honkongā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pirms sešiem gadiem "Latvijas dzelzceļš" vienojās ar privātfirmu "Composite Constructions" par pirmās prettrokšņu aizsargsienas būvniecību Latvijā, Šķirotavas stacijā. "Latvijas dzelzceļš" pārskaitīja pusmiljona eiro avansu, bet sienas aizvien vēl nav, un firmas īpašnieks pazudis, noskaidrojis raidījums.

Projekts sākts "Latvijas dzelzceļa" prezidenta Uģa Magoņa laikā. Tolaik esošais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, kuram satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aizvadītajā nedēļā izteica neuzticību, tajā bija valdes loceklis. Projekta partneris tika izraudzīts bez konkursa.

Bērziņš raidījumam paskaidroja, ka atceras sēdi, kurā tā laika attīstības direktors, tagadējais Dzelzceļa inženieru biedrības vadītājs Māris Riekstiņš prezentēja projektu, uzsverot, ka tobrīd nekāda veida aizdomām nebija pamata.

Savukārt Riekstiņš norādīja, ka komunikācija notika ar dažādiem speciālistiem, bet kāds rekomendējis firmu "Composite Constructions", kura jau iepriekš esot strādājusi ar inovatīviem materiāliem.

Bija paredzēts, ka siena izmaksās pusotru miljonu eiro, no kā pusi segtu Eiropas Savienība. Pēc vairākiem gadiem secinot, ka projekts nav sācies, bet "Composit Constructions" nesniedz nekādas ziņas, kur tērējuši 540 000 eiro, "Latvijas dzelzceļš" vērsās Valsts policijā, bet policija noziegumu nesaskatīja. Policijas lēmums prokuratūrā netika pārsūdzēts.

Pēc Bērziņa teiktā, policija skaidrojusi, ka kompānijai ir pietiekami daudz līdzekļu, un tā darbojas. Attiecīgi "Latvijas dzelzceļš" vērsies uzņēmumā, aicinot strādāt vai atgriezt līdzekļus.

"Nekā personīga" noskaidrojis, ka lielākā daļa naudas no "Composit Constructions" tālāk pārskaitīta divām Honkongā reģistrētām firmām ar nosaukumiem, kas liecina par to profilu nanotehnoloģijās un tirdzniecībā. Viena no tām - "Nanotech Industrial Engineering", kurai pārskaitīti 328 825,68 eiro, šī gada martā likvidēta. Vēl kādai kompānijai "Inco Trading International Limited" pārskaitīti 198 100 eiro.

"Latvijas dzelzceļam" pagājušajā gadā nācās atmaksāt Eiropas Savienības fonda trokšņu sienai piešķirtos līdzekļus. Savukārt rudenī tas prasīja sākt "Composit Constructions" maksātnespējas procesu.

Kopš dzelzceļš auditā bija secinājis, ka projektā ir problēmas, bija pagājuši gandrīz četri gadi. Kad uzņēmumu pārņēma maksātnespējas administrators, kontos naudas vairs nebija. Maksātnespējas procesa administratoram Andrejam Voroncovam šķita aizdomīgi, ka firma vispār bez konkursa un nodrošinājuma varēja saņemt naudu no "Latvijas dzelzceļa", tādēļ viņš vērsās KNAB, noskaidrojis raidījums.

Voroncovs pauda, ka, viņaprāt, "Latvijas dzelzceļa" valde nevarēja nezināt par šo situāciju un tās rīcība bija nepienācīga. Saistībā ar "Composit Constructions" bijušā valdes locekļa Andreja Žagara un vienīgā dalībnieka rīcību viņš vērsies Valsts policijā, bet saistībā ar "Latvijas dzelzceļa" amatpersonu rīcību KNAB.

Administrators arī uzskatījis, ka "Latvijas dzelzceļš" nav jāatzīst par "Composite Constructions" kreditoru, bet "Latvijas dzelzceļš" tam nepiekrita un vērsās tiesā. Tiesa lēma par labu "Latvijas dzelzceļam", bet administrators par nolēmumu noprotestējis Ģenerālprokuratūrā.

Voroncova ieskatā, "Latvijas dzelzceļš" "cīnās par kreditora statusu, lai neiestātos attiecīgo amatpersonu atbildība". Tikmēr "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Bērziņš ir pārliecināts, ka uzņēmuma darbinieki, kas bija atbildīgi par šo līgumu, saistībā ar šo lietu darbojušies atbildīgi.

Vienlaikus raidījumam tapis zināms, ka citā jautājumā Konkurences padome un Eiropas komisija sākušas lietas par iespējamiem "Latvijas dzelzceļa" pārkāpumiem. Konkurences padomes loceklis Jānis Račko skaidroja, ka "Latvijas dzelzceļam" un tā meitas uzņēmumam ir ekskluzīvas tiesības noteiktos posmos pārvadāt kravas. Pastāvot jautājums, vai šajā gadījumā šie uzņēmumi neizmanto to ļaunprātīgi, piemērojot, iespējams, pārmērīgus tarifus, gan, iespējams, izstumjot konkurentus no tirgus vai atņemot klientus.

Kravas pa dzelzceļu Latvijā ved tikai daži uzņēmumi - "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums "LDz Cargo" un divas privātas firmas. "LDz Cargo" ir vienīgais, kurš drīkst pārvadāt kravas nelielā posmā no Krievijas un Baltkrievijas robežas līdz "Latvijas dzelzceļa" mezgliem Daugavpilī un Rēzeknē. Nešķērsojot šos posmus, kravas Latvijā nevar pārvadāt. Tāpēc "LDz Cargo" spēj ietekmēt visu pārvadātāju biznesu, secina "Nekā personīga".

Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks atklājis, ka patlaban notiek centieni pārliecināt Eiropas Komisiju, ka tai nevajag iejaukties un Latvija pati spēs tikt galā, bet viņš uzsver, ka to varēs izdarīt tikai tad, ja no Latvijas puses būs sapratne par to, ka tas ir jāmaina.

Jau ziņots, ka otrdien, 7. maijā, Linkaits izteica neuzticību Bērziņam un "Latvijas dzelzceļa" valdes locekļiem Aivaram Strakšam un Ainim Stūrmanim, un rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata.

Ministrs informēja, ka galvenie pārmetumi saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas draud ar smagām sekām gan "Latvijas dzelzceļam", gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklēšanai KNAB. Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Savukārt Bērziņš paziņoja, ka valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks, uzņēmumā viss ir kārtībā un pārmetumi ir nepamatoti.

Uz augšu