Kādas ir "izdegšanas sindroma" riska grupas?
Tiek uzskatīts, ka izdegšana primāri skar cilvēkus, kuri ir ļoti investēti savā darbā un attiecas pret to ļoti ideālistiski, mēģinot strādāt līdz savu fizisko un mentālo spēju robežai. Šī ir "profesionāļu slimība" - agrāk to sauca par menedžeru slimību.
Īpašam riskam pakļauti cilvēki, kas strādā vadošās pozīcijās, kā arī ambiciozi darbaholiķi.
Liels sirgstošo īpatsvars ir arī profesijās, kurās pastiprināti nepieciešams kontaktēties ar cilvēkiem un augsta līmeņa sportistu vidū.
Kopumā, "izdegšanas sindroms" piemeklē:
- perfekcionistus;
- tos, kas savu pašapziņu "baro" ar atzinību no citiem cilvēkiem;
- cilvēkus, kurus neapmierina sava darba un dzīves situācija, taču kuri nespēj to mainīt;
- cilvēkus, kuru ikdienā ir daudz atbildības par citiem cilvēkiem vai darba procesiem;
- aprūpes jomā strādājošos;
- tos, kuri rūpējas par radiniekiem;
- hroniski slimos;
- vientuļos vecākus;
- cilvēkus, kuri ilgstoši meklē darbu.
Kā jārīkojas "izdegšanas sindroma" gadījumā?
Sākotnēji jādomā par tā priekšlaicīgu novēršanu. Lielu lomu spēlē saikne starp prātu un ķermeni - sev galvenokārt var palīdzēt ar kustības un elpošanas palīdzību. Rietumu pasaulē joprojām elpošanas vingrinājumiem nepievērš pienācīgu uzmanību - ar to palīdzību iespējams regulēt stresa radītās izjūtas un savus enerģijas līmeņus.
Cilvēki bieži vien elpo pārāk sekli - kārtīgi neievelk un neizpūš gaisu.
Šāda elpošanas metode ķermenim signalizē, ta tas ir briesmās.
Ar elpošanas un dažādu vingrinājumu palīdzību iespējams "no ārpuses" sakārtot nervu sistēmas darbību ātrāk, kā caur kognitīvajiem procesiem.