Viss apnicis, darbs riebjas. Kā laikus pamanīt un novērst "izdegšanas sindromu"

Ilustratīvs attēls.

FOTO: David Cheskin / PA Wire/Press Association Images

Garas darba stundas, strādāšana ar cilvēkiem, vēlme būt labākajam un pamatīgs atbildības slogs - šādi mūsdienu dzīves apstākļi ir auglīgs pamats "izdegšanas sindromam". Kas tas īsti ir, kā to pamanīt un novērst, sarunā ar "Apollo" skaidro treneris, kustību terapeits un "bodyART" mācībspēks no Vācijas Janni Giannikakis.

Kā tieši definēt "izdegšanas sindromu"? Vai tā ir slimība, emocionāls stāvoklis vai simptoms, kas signalizē par depresiju?

Pirmkārt, jāsaka, ka nav precīzi definēts, kas tieši ir izdegšanas sindroms. Šai neskaidrībai ir nepatīkamas sekas - tā kā tieši nezinām, kas tas ir un kā to diagnosticēt, grūti pateikt, cik bieži cilvēki no tā cieš. Medijos cirkulē dažāda informācija, apdrošināšanas kompānijas dažkārt min, ka no sindroma varētu ciest ap 9 miljoniem cilvēku. Šos skaitļus gan uzlūkoju ar skepsi, jo Vācijai trūkst datu no zinātniskiem pētījumiem.

Izdegšanas sindroms nav diagnoze - ne tā, kā depresija, kura ir atzīta par slimību un ir zinātniski izpētīta.

Daži eksperti uzskata, ka zem šī apzīmējuma īstenībā slēpjas citas slimības - depresija vai trauksmes sindroms, līdzīgas kompilkācijas var pavadīt arī fiziskas slimības. Priekšlaicīga "izdegšanas sindroma" diagnoze var būt bīstama, jo pastāv iespēja, ka zem pieņēmuma ir citas slimības, kas netiek pienācīgi ārstētas.

Daži no simptomiem, kas tiek piedēvēti izdegšanai, ir sastopami arī depresijas slimniekiem:

  • smags pārgurums;
  • nomāktība;
  • samazinātas darba spējas;
  • pašpārliecinātības trūkums;
  • bezcerīgums;
  • sliktākajā gadījumā - domas par pašnāvību.

Tā kā simptomi ir tik līdzīgi, bieži vien zem "izdegšanas" sindroma slēpjas depresija - nav prātīgi steigt sevi diagnosticēt ar šo slimību.

Bieži "izdegušajiem" tiek ieteikts doties garākā atvaļinājumā vai atpūsties no darba - ja cilvēks patiesi ir pārslogots darbā, šāda pieeja palīdzēs.

Ja pie vainas ir depresija, šādi ieteikumi var situāciju tikai pasliktināt, jo nepieciešamas citas palīdzības formas, piemēram, psihoterapija.

Tiesa, ir simptomi, kas "izdegšanas sindromu" atšķir no depresijas - pārsvarā tā ir atsvešinātība tieši no profesionālās jomas. Ja cilvēkam ir depresija, negatīvs skats ir uz pilnīgi visu dzīvi, ne tikai darbu.

Šos simptomus "izdegšanas sindromam" nepiedēvē, tādēļ nebūtu korekti abus saukt par vienu un to pašu. Tiesa, der atcerēties, ka "izdegšanas" simptomi palielina risku saslimt ar depresiju.

Kādi ir izdegšanas sindroma simptomi fiziskā un psiholoģiskā līmenī?

  • Pārgurums - cilvēks jūtas iztukšots un emocionāli pārguris, nav enerģijas, pārstrādāšanās sajūta, nogurums un nomāktība. Fiziski cilvēks var just sāpes un kunģa-zarnu trakta traucējumus.
  • Atsvešinātība no profesionālās dzīves - sindroma skartie darbā izjūt stresu un uztraukumu. Cilvēkam var rasties ciniska attieksme pret saviem darba apstākļiem un kolēģiem, kā arī nespēja ieguldīt savus resursus darba pienākumu veikšanā.
  • Samazinātas darba spējas - izdegšanu parasti izraisa ikdienas darba apstākļi, mājsaimniecības uzturēšana vai rūpes par kādu. Sirgstošie negatīvi attiecas pret savu darbu, zaudē fokusēšanās spējas un sūdzas par ideju trūkumu.

Kādas ir "izdegšanas sindroma" riska grupas?

Tiek uzskatīts, ka izdegšana primāri skar cilvēkus, kuri ir ļoti investēti savā darbā un attiecas pret to ļoti ideālistiski, mēģinot strādāt līdz savu fizisko un mentālo spēju robežai. Šī ir "profesionāļu slimība" - agrāk to sauca par menedžeru slimību.

Īpašam riskam pakļauti cilvēki, kas strādā vadošās pozīcijās, kā arī ambiciozi darbaholiķi.

Liels sirgstošo īpatsvars ir arī profesijās, kurās pastiprināti nepieciešams kontaktēties ar cilvēkiem un augsta līmeņa sportistu vidū.

Kopumā, "izdegšanas sindroms" piemeklē:

  • perfekcionistus;
  • tos, kas savu pašapziņu "baro" ar atzinību no citiem cilvēkiem;
  • cilvēkus, kurus neapmierina sava darba un dzīves situācija, taču kuri nespēj to mainīt;
  • cilvēkus, kuru ikdienā ir daudz atbildības par citiem cilvēkiem vai darba procesiem;
  • aprūpes jomā strādājošos;
  • tos, kuri rūpējas par radiniekiem;
  • hroniski slimos;
  • vientuļos vecākus;
  • cilvēkus, kuri ilgstoši meklē darbu.

Kā jārīkojas "izdegšanas sindroma" gadījumā?

Sākotnēji jādomā par tā priekšlaicīgu novēršanu. Lielu lomu spēlē saikne starp prātu un ķermeni - sev galvenokārt var palīdzēt ar kustības un elpošanas palīdzību. Rietumu pasaulē joprojām elpošanas vingrinājumiem nepievērš pienācīgu uzmanību - ar to palīdzību iespējams regulēt stresa radītās izjūtas un savus enerģijas līmeņus.

Cilvēki bieži vien elpo pārāk sekli - kārtīgi neievelk un neizpūš gaisu.

Šāda elpošanas metode ķermenim signalizē, ta tas ir briesmās.

Ar elpošanas un dažādu vingrinājumu palīdzību iespējams "no ārpuses" sakārtot nervu sistēmas darbību ātrāk, kā caur kognitīvajiem procesiem.

Svarīgi saprast, cik smagi izpaužas sindroms. No tā atkarīgs, ko tieši var panākt ar elpošanu - nomierināšanos saasinājumā vai pilnīgu nervu darbības normalizāciju. Īpaši efektīva ir kustību un elpošanas vingrinājumu kombinācija.

Noderīgi jautājumi, ko uzdot sev:

  • Kā man sokas?
  • Kā man patiešām sokas?
  • Kādēļ es šādi jūtos?

Godīgas atbildes uz šiem jautājumiem var palīdzēt noskaidrot, kas tieši cilvēkam ir nepieciešams.

Ja "izdegšanas sindroma" simptomi jau tiek izjusti akūti, jāvēršas pie psihoterapeita.

Terapijas mērķis ir panākt dzīvesstila izmaiņas un likt cilvēkam pārvērtēt paša veikumu, šādā veidā iemācot nebūt tik prasīgam pret sevi. Īpaši svarīgs ir radinieku un draugu atbalsts, motivēšana meklēt profesionālu palīdzību.

Visiem interesentiem klātienē Janni Giannikakis un citu pasaulslavenu treneru lekcijas būs iespējams noklausīties pasākuma "Sirdspuksti/Heartbeat" ietvaros šī gada 1. un 2. jūnijā Jūrmalā. 

» Līdzsvara meklējumi stresa pilnajā laikmetā - Latvijā pirmo reizi notiks pašizaugsmes pasākums "Heartbeat"

Uz augšu