"Vienalga, esmu vjetnamietis vai latvietis." Mākslinieks Kao iegūst Latvijas pilsonību

FOTO: Ekrānuzņēmums/LNT Ziņas

Vjetnamiešu mākslinieks Kao Viets Ngujens dzīvo Latvijā 16 gadus. Viņš ir mākslinieks, kurš savos komiksos ir iekļāvis stāstus par Lāčplēša gaitām un citiem latviešu mītiskajiem tēliem. Tagad Kao ir ieguvis Latvijas pilsonību, vēsta raidījums "LNT Ziņas".

Atteikties no Vjetnamas pilsonības bijis daudz sarežģītāk, nekā pārbaudījumi pilsonības iegūšanai, stāsta Kao.

"Desmit gadus biju par to domājis, jo 2008. gadā, kad pabeidzu Rozentāla skolu, man bija iespēja kārtot naturalizāciju, jo man latviešu valodā bija eksāmens, bet ilgi domāju, jo visi teica, Latvijā drīz būs krīze, būs slikti," stāsta mākslinieks.

Kao Viets Ngujens uzskata: 

"Latvijai ir vajadzīgi cilvēki, mums cilvēks ļoti dārgs, viens aiziet, mēs kaut ko pazaudējam, ja viens nāk – tā jau ir vērtība."

Viņu uz Latviju atveda tēvs, kurš apprecējās ar latvieti. Apgūstot latviešu valodu, Kao bibliotēkā atrada varoņeposu "Lāčplēsis". Kā izrādās jau skolas laikā, Kao labāk par vidusmēra latvieti zināja latviešu mitoloģiju. 

Sapnis par komiksiem piepildījies pateicoties gan Kurbadam, gan Tālavas taurētājam. Pirmā grāmata bija diplomdarbs un parasti vienā komiksa grāmatā ir ap 200 zīmējumu.

"Lai izveidotu grāmatu, tas ir darbs veselu gadu. Pats pie visa procesa strādāju – skicēšanas, zīmēšanas, maketēšanas, izdošanas, arī ar tekstu pats rakstu, bet tā labošana ir vislielākais murgs, jo redzu, ka pašiem latviešiem nav tik viegli ar to latviešu valodu."

Par nozīmīgāko darbu savā karjerā viņš uzskata dalību pie simtgades filmas par baltu ciltīm.

"Es viņiem zīmēju veselu gadu, apmēram 50 zīmējumus. Tas ir mans vismīļākais zīmējums par dabas mātēm. Sākumā visas bija plikas bildē un tad pie manis nāca vēsturnieks un teica: Kao, latviešu dievi nav pliki," atceras mākslinieks.

Kao tagad iesaistījies vēl vienā kino projektā – palīdz dokumentālistam Ivaram Zviedrim pie viņa jaunās filmas. 

Latvijā ar mākslinieka darbu grūti nopelnīt, tas ir vairāk sirds darbs. Bet maizi viņš pelna ar tulkošanu. Pēdējos gadus Kao bieži sastopams austrumu pierobežā: "Tas ir saistīts ar bēgļiem, man jābrauc uz Daugavpili."

"Vienalga, esmu vjetnamietis vai latvietis, es tāpat esmu tīrs no Vjetnamas. To diemžēl vairs nevar mainīt." Uz Vjetnamu apciemot savējos Kao tāpat brauks katru gadu un sapņo par ilustratora karjeru jau starptautiskā mērogā.

Uz augšu