Iespējams, tiks dota zaļā gaisma koncertzāles būvniecībai uz AB dambja

AB dambis.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Ceturtdien, 16. maijā, norisinājās kutūras dzīvei svarīgs forums par Rīgas akustisko koncertzāli. Forumā tika informēts par projekta sociālekonomisko ietekmi un iepazīstināts ar citu valstu pieredzi līdzīgu projektu īstenošanā, ziņo raidījums "LNT ziņu TOP 10".

15 gadus atpakaļ īpašā arhitektu plenārā tika nolemts, ka aukustiskā koncertzāle Rīgā jābūvē uz AB dambja. Tika rīkots starptautisks konkurss, lai noskaidrotu atbilstošāko projektu, taču šajā laikā sāka parādīties pirmie šķēršļi. Rīgas vēsturiskais centrs atrodas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā un pastāvēja uzskats, ka koncertzāle varētu aizsegt skatu uz Vecrīgu.

Par konkursa uzvarētājiem kļuva arhitektu birojs "Sīlis, Zābers un Kļava". Projekta autori daļēji kliedēja šaubas par Vecrīgas panorāmas aizsegšanu, kam sekoja praktiskās puses uzdevumi. Sākotnējas aplēses liecināja, ka koncertzāles būvniecībai un satiksmes jautājumu risināšanai būtu nepieciešami 40 līdz 60 miljoni latu. Pie dambja nav viegli piekļūt, tāpēc jādomā būtu par jauna tilta izbūvi.

Foto: Iedzīvotāju atpūtas vieta - AB dambis

Koncertzāli bija plānots būvēt par valsts līdzekļiem, savukārt, pārējo par pašvaldības naudu. Lai pārliecinātos par koncertzāles lietderību, Rīgas domē tika rīkots balsojums, kurā lielākā pārstāvju daļa bija skeptiski noskaņoti. Lai projektu nebūtu jāaptur, Kultūras ministrija rakstīja likumu, kas to neļautu. Oponentu izteikumi gan nebija lielākais drauds ieceres realizēšanai – iestājās finanšu krīze. Paralēli norisinājās arī "Gaismas pils" būvniecība, kas neļāva abus projektus realizēt vienlaicīgi.

Līgums par būvniecību tika noslēgts pusslepus, tāpēc izsauca negatīvu reakciju no Valsts prezidenta un premjera puses.

2009. gadā, tā laika ministru prezidents Godmanis pasludināja, ka no valsts budžeta būviecībai netiks atvēlēts ne santīma. Šobrīd, pēc ilgāka pātraukuma, ir vērojama neliela virzība uz priekšu. Kultūras ministrija drīzumā sniegs informatīvu paziņojumu, lai būtu iespējams izšķirties par projekta nākotni. Viens no variantiem ir projekta virzību pārtaukt, bet, ja būvniecību uzsākt, tad kur un par kādiem līdzekļiem.

AB dambis vairs nav vienīgais atrašanās vietas variants un šobrīd tiek apzinātas deviņas citas iespējamās teritorijas. Tās visas no Kultūras ministrijas puses tiks piedāvātais valdībai izvērtēšanai. Šāds risinājums nozīmētu visa iepriekš paveiktā anulēšana, jo sākotnēji izstrādātais arhitektūras biroja projekts tika veidots konkrēti AB dambim.

Šobrīd nepastāv vienota attieksme pret vietas izvēli. Vairākas arhitektūras organizācijas neatbalsta būvniecības vietas pārcelšanu, jo tas situāciju neuzlabotu. Par lielāko izaicinājumu gan kļuvis finansējuma jautājums. Viens no risinājumiem būtu izmantot Eiropas Savienības fondu atbalstu. Iepriekš minētais forums vairāk notika tādēļ, ka šogad beigsies derīguma termiņš iespējai daļu izdevumu segt no Eiropas fondiem.

Aptuvenā summa, kas būtu nepieciešama būvniecībai un pārējām izmaksām, tiek lēsta ap 90 miljoniem eiro.

Tas, vai Rīgas koncertzāles celtniecība tiks uzsākta izšķirsies šogad. Ja projektam tiks dota zaļā gaisma, atklāšanu varētu gaidīt ap 2030. gadu.

Noskaties sižetu

Uz augšu