No 1946.-1958. gadam Māršalu salās tika veikti kodolizmēģinājumi, kuru dēļ šobrīd ir apdraudēts Klusais okeāns. ANO Ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs paziņojis - pastāv iespēja, ka okeanā var sākt izplūst radioaktīvās vielas, vēsta "The Washington Post".
ANO Ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs minēja 85 000 kubikmetru radioaktīvo atkritumu vietu zem betona kupola, ko ASV izveidoja Runitas salā pēc kodolizmēģinājuma 1958. gada maijā. Vietējie iedzīvotāji betona kupolu dēvē par radioaktīvo atkritumu kodolzārku.
Gadu gaitā kupolā izveidojušās plaisas, ko arvien vairāk ietekmē spēcīgie tropiskie cikloni, kas var bīstami ietekmēt situāciju Klusajā okeānā.
Ja situāciju neviens nekontrolēs, kupols draud sagrūt un izraisīt radioaktīvo atkritumu noplūdi okeānā.
"Tas nav noslēpums, ka Klusais okeāns pagātnē vairākkārt kļuvis par postošu kodolizmēģinājumu vietu. Sekas ir dramatiskas. Tās skar ne tikai okēnu, bet arī iedzīvotāju veselību," teica Gutērrešs.
Laika posmā no 1946. līdz 1958. gadam Pentagons Māršalu salās veica 67 gaisa, zemūdens un sauszemes kodolizmēģinājumus reizi divos mēnešos.
1952. gadā izmēģināts pasaulē pirmais zemūdens kodolizmēģinājums. Bet pats zināmākais izmēģinājums bijis ar nosaukumu "Bravo". Tas noticis 1954. gada 1. martā. Tad uzspridzināja ūdeņraža bumba 15 megatonnu smagumā. Šī bumba ir 1 000 reižu spēcīgāka par to, kas tika nomesta uz Hirosimu 1945. gada augustā.
Kā stāsta Māršalu salu veselības ministrs, viena no salām bija pārklāta ar baltu pulverveida vielu. Neviens nezināja, ka tie bija radioaktīvie nokrišņi. Bērni spēlējās ar vielu, jo domāja, ka tas ir "sniegs" un pat ēda to.
Kodolizmēģinājumi noveduši salas līdz tam, ka dažas no tām burtiski noslaucītas no zemes virsas. Citas, pēc starptautisko ekspertu teiktā, nekad vairs nebūs paredzētas dzīvošanai, jo radiācija pārsniedz normas robežas.
Saskaņā ar Māršalu salu valdības datiem, saslimtība ar vēzi šajā pasaules vietā ir viena no augstākajām pasaulē.
Kodolsprādzienu seku likvidēšanas un teritorijas uzkopšanas darbi sākās 1977. gadā. Četri tūkstoši karavīru tika nosūtīti uz salām, lai savāktu aptuveni 73 tūkstošus kvadrātmetrus radioaktīvās augsnes. Kodolsarkofāga izveidošanas darbi tika pabeigti trīs gadus pēc tam. Seši operācijas dalībnieki mira tieši darbu laikā.
Tika paredzēts, ka izveidotais betona sarkofāgs būs pagaidu aizsardzība, taču 40 gadu laikā tur nekas nav darīts.
Speciālisti uzsver, ka no betona ir izgatavots tikai sarkofāga jumts, bet sienas ir veidotas no plānāka materiāla. Tāpēc neesot šaubu, ka jūras ūdens jau ir iekļuvis sarkofāga iekšienē. Māršalu valdībai patlaban nav naudas tam, lai stiprinātu "kodolzārka" vāku.
