/nginx/o/2019/06/07/12239032t1h868a.jpg)
Saskaņā ar maija beigās papildināto apsūdzību Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram LB prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku.
Jau vēstīts, ka 24. maijā Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena pieņēmusi jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Prokuratūra uzskata, ka abas personas grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja noziedzīgi iegūtu 250 000 eiro legalizēšanu.
Tāpat ir sākts process pret kādu uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj.
Papildinot šonedēļ teikto, prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska aģentūrai LETA apstiprināja, ka, Rimšēvičam sniedzot liecības un veicot to pārbaudi konstatēts, ka par 250 000 eiro lielu kukuli iegādāts nekustamais īpašums.
"Saskaņā ar apsūdzību viņš legalizēja saņemto kukuli, proti, šos līdzekļus izmantoja, uz juridiskas personas vārda iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram LB prezidents slēpti kļuva par līdzīpašnieku, jo nekustamā īpašuma vērtība bija lielāka nekā saņemtā kukuļa summa," norādīja Majevska.
Prokuratūras pārstāve neatklāja, kāda veida nekustamais īpašums tika iegādāts.
Savukārt Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds norādīja, ka par uzrādīto apsūdzību naudas atmazgāšanā aizstāvība sniegs komentārus pēc tam, kad Rimšēvičs būs beidzis sniegt liecības.
Viņš arī sacīja, ka lietā figurējošā epizode par makšķerēšanas ceļojumu uz Kamčatku ir balstīta uz viltotu dokumentu pamata, ko apstiprinot veiktā grāmatvedības ekspertīze.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.
Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.
KNAB Rimšēviču aizturēja 2018. gada februārī.
Lietas uzraugošā prokurore Jirgena 2018. gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus.
Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.
Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
