No okeāniem uz pludmalēm pārcēlušās "miesu ēdošas" baktērijas klimata pārmaiņu dēļ

Ilustratīvs attēls

FOTO: www.pexels.com

Miesu ēdošo baktēriju "vibrio vulnificus" ierastā dzīves vide bija okeānos, taču pētnieki novērojuši, ka tās sākušas izplatīties iepriekš neskartās pludmalēs. Baktēriju dzīvesvietas maiņa skaidrojama ar klimata pārmaiņām, vēstīts jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Annals of Internal medicine".

Pētījuma autori savā darbā apraksta piecus gadījumus, kad cilvēki Delavēras līcī ļoti nopietni inficējušies ar tā saucamajām miesu ēdošajām baktērijām. Visi pacienti bija saskārušies ar jūras ūdeni vai jūras veltēm.

Delavēras līcī, kas atrodas starp Delavēru un Ņūdžersiju, šādi infekcijas gadījumi ir ārkārtīgi reta parādība, jo baktērijas "vibrio vulnificus" dod priekšroku siltākiem ūdeņiem, piemēram, Meksikas līcim. Tomēr, pieaugot ūdens temperatūrai okeānā, šīs baktērijas sāk migrēt tālāk uz ziemeļiem, nokļūstot vietās, kur iepriekš tās nekad nav novērotas.

"Mēs uzskatām, ka ārstiem būtu jāņem vērā, ka baktērijas "vibrio vulnificus" var inficēt cilvēku ārpus baktēriju tradicionālajām mītnes vietām," komentēja pētījuma autori.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Annals of Internal medicine", rakstīts, ka šīs baktērijas dzīvo ūdeņos, kuru temperatūra ir augstāka par 13 grādiem pēc Celsija.

Cilvēki ar tām var inficēties divos veidos: apēdot inficētas jūras veltes vai ja inficēts jūras ūdens iekļūst atvērtā brūcē.

Lai arī lielākā daļa cilvēku piedzīvos nelielus simptomus, dažiem var attīstīties nāvējoša ādas infekcija vai asins saindēšanās.

Baktērija var izraisīt nekrotizējošo fascītu – infekciju, kas strauji iznīcina ādu un muskuļu audus. Tā var beigties vai nu ar amputāciju, vai pat nāvi.

Pētījuma autori atzīmēja, ka no 2008. līdz 2016. gadam savā slimnīcā redzējuši tikai vienu inficēto, tomēr 2017. un 2018. gada vasarā tie jau bija pieci gadījumi.

Visi pacienti inficējušies bija vai nu krabju zvejas laikā Delavēras līcī, vai apēduši līcī nozvejotas jūras veltes. Visiem pacientiem attīstījās nekrotizējošais fascīts. Viens no pacientiem nomira.

Vienā no gadījumiem 46 gadus vecs vīrietis ar sīku brūci kājā devās zvejot krabjus. Pēc divām dienām viņam ievainotajā kājā sākās progresējošas sāpes, pietūkums un pūžņošana. Izrādījās, ka vīrietis ir inficējies ar minēto baktēriju, tāpēc viņš tika guldīts uz operāciju galda, kur ķirurgs noņēma atmirušos audus un pārstādīja ādu, lai “aizlāpītu” lielākos bojājumus.

Savukārt citā gadījumā 64 gadus vecs vīrietis piedzīvoja labās rokas pietūkumu un pūžņošanu pēc tam, kad bija tīrījis un ēdis krabjus. Par spīti ārstu centieniem vīrieti glābt, viņam apstājās sirds.

Nekrotizējošais fascīts parasti neattīstās cilvēkiem ar labu imūnsistēmu. Lielākam fascīta riskam ir pakļauti cilvēki, kuriem ir hroniskas aknu vai citas kaites, kas vājina imūnsistēmu.

Uz augšu