Biežākās Jāņu nakts traumas, papardes ziedu meklējot

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Pixabay

Lai cik krāšņi Līgo vakarā ziedētu papardes zieds, šajā naktī īpaši jāpievērš uzmanība savai un bērnu drošībai, jo statistika rāda, ka Jāņos būtiski pieaug gūto traumu skaits.

Līgotājiem tā ir gada īsākā, bet mediķiem – gada garākā nakts, kad darba ir vairāk nekā citkārt, jo, plīstot pudelēm, tiek gūtas grieztas brūces, dejojot un lecot lauztas vai mežģītas potītes, kā arī traumēta mugurkaula krustu daļa un astes kauls, savukārt, neaprēķinot lēcienu pāri ugunskuram, cilvēki gūst apdegumus.

Traumas tiek gūtas arī tik šķietami nevainīgā nodarbē kā papardes zieda meklēšana. Fiksēti gadījumi, kad gūti apdegumi, meklējot papardes ziedu latvāņu laukā, vai gadījies sasisties, krītot slapjā zālē.

Īpaša riska grupa ir bērni, kurus vecāki, aizrāvušies ar Līgo svētku svinēšanu, nereti atstāj novārtā.

Arī dzīvībai bīstami

Savainojumi gūti, gan nevērīgi un neuzmanīgi apejoties ar nazi, gan no alus kausiem un pudelēm, kurus cilvēki skraidot saplēš un savaino sev rokas.

Mediķi uzsver, ka, saplēšot rokā alus kausu, var gūt tik smagus savainojumus, ka ievainotajam ir jāveic sarežģīta operācija, sašujot asinsvadus, nervus un pārplēstās cīpslas.

Jāņos bieži izplatīta ir sagriešanās ar stikliem peldvietās, tādēļ ārsti iesaka nelēkt nezināmās peldvietās, kurās var būt sasisti stikli un citi asi priekšmeti. Diemžēl šajos svētkos izplatīti ir arī no lēkšanas ūdenī gūtie sprandas lūzumi. Bet dzīvībai bīstama var izrādīties sēšanās pie stūres dzērumā.

Atveseļošanās ar zaudējumiem

Atveseļošanās pēc Līgo svētkos gūtajām traumām dažkārt var prasīt arī ilgāku ārstēšanos, darba kavēšanu un neplānotus izdevumus. 

"Neviens no mums nav pasargāts no dažādām dzīves likstām, un teiciens "ar mani jau tā nenotiks" nebūt neatbrīvo no atbildīgas rīcības jeb risku apzināšanās," norāda Dzintars Kalniņš, "Swedbank" Riska apdrošināšanas atbalsta daļas vadītājs, uzsverot, ka darba nespēja slimības un traumas dēļ ir otra izplatītākā riska situācija, kas cilvēkiem rada pēkšņus finansiālus zaudējumus.

Diemžēl dati liecina, ka mazāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir bijuši apdrošināti gadījumos, kad viņus skārusi slimība vai trauma, kas radījusi ilgstošu darba nespēju, tāpēc finansiālos zaudējumus nācies segt pašiem vai meklēt aizdevumu.

Konkrētās bankas apkopotie dati par 2018. gadā izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām rāda, ka summas var svārstīties no dažiem simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. "Piemēram, traumu gadījumā izmaksātās atlīdzības ir bijušas, sākot no 100 eiro par salīdzinoši vieglas ceļa traumas ārstēšanu līdz 7000 eiro par traumu, kas gūta ceļu satiksmes negadījumā," skaidro Kalniņš.

Traumas gūst arī sadzīviskās situācijās

Apdrošināšanas atlīdzība visbiežāk tikusi izmaksāta par salīdzinoši vieglām traumām – muskuļu un saišu bojājumiem (30%), šūtām brūcēm (15%) un pirkstu kaulu lūzumiem un izmežģījumiem (4%) – vidējā atlīdzība šajos gadījumos bija 115 eiro. Visbiežāk traumas tika gūtas sadzīves negadījumu rezultātā (69%), sporta aktivitāšu laikā (15%) un transporta negadījumu rezultātā (6%). 

Uz augšu