FM: Šogad piecos mēnešos budžetā izveidojies 514,4 miljonu eiro pārpalikums

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Šogad piecos mēnešos budžetā izveidojies 514,4 miljonu eiro pārpalikums, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos sasniedza 4,83 miljardus eiro, bet izdevumi - 4,31 miljardus eiro.

FM norādīja, ka pašvaldību budžetā, ievērojami palielinoties ieņēmumiem, pārpalikuma apmērs sasniedzis 144,1 miljonu eiro, kas ir par 61 miljonu eiro vairāk nekā pērn piecos mēnešos.

"Valsts pamatbudžetā, lai arī veidojies ievērojams pārpalikums - 246,2 miljoni eiro -, tā apmērs bija par 138,9 miljoniem eiro zemāks nekā 2018. gada pirmajos piecos mēnešos, ko ietekmēja gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazinājums, gan arī transfertu pieaugums uz pašvaldībām," atzina FM.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos sasniedza 4,83 miljardus eiro, kas bija par 308,6 miljoniem eiro jeb 6,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Galvenokārt ieņēmumu pieaugumu nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu kāpums par 172,9 miljoniem eiro jeb 31,7% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, veidojot 718,1 miljonu eiro. Tas saistīts ar atmaksām no Eiropas Komisijas par Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda projektu īstenošanu iepriekšējā gadā.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā šā gada pirmajos piecos mēnešos bija par 85,8 miljoniem eiro jeb 2,5% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 3,54 miljardus eiro.

Ministrijā piebilda, ka dati par iekšzemes kopprodukta izmaiņām šā gada pirmajā ceturksnī liecina, ka iekšzemes patēriņš joprojām ir spēcīgs. To apliecina arī nozīmīgs nodokļu ieņēmumu pieaugums. Ar patēriņu saistītie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa ieņēmumi pieauguši attiecīgi par 99,6 miljoniem eiro jeb 10,9% un 38,5 miljoniem eiro jeb 10%.

Tāpat būtiski palielinājušies sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kam vērojams attiecīgi 102 miljonu eiro jeb 9,8% un 51,6 miljonu eiro jeb 8,1% pieaugums. FM piebilda, ka kopējo nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu ietekmē samazinājums UIN ieņēmumos, kas, ņemot vērā avansa maksājumu atcelšanu no 2018.gada 1.jūlija, šā gada pirmajos piecos mēnešos bija par 207,2 miljoniem eiro jeb 90,9% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā šā gada pirmajos piecos mēnešos saņemti virs plānotā - nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts par 102,9% un virsplāna ieņēmumi veido 98,9 miljonu eiro. Ministrijā skaidroja, ka plāna pārpildi nodrošināja pamatā darbaspēka nodokļu virsplāna ieņēmumi saistībā ar nodarbinātības un vidējās darba samaksas lielāku pieaugumu. Straujāks pieaugums vērojams privātā sektora vidējās darba samaksas apmērā, kas šā gada pirmajā ceturksnī arī nomināli pārsniedz sabiedriskā sektora vidējās algas apmēru. Sociālās apdrošināšanas iemaksas veidoja 1,14 miljardu eiro un kopbudžetā saņemtas par 53,4 miljoniem eiro jeb 4,9% vairāk nekā plānots. Savukārt IIN ieņēmumi plānu pārsniedz par 48,4 miljoniem eiro jeb 7,6% un saņemti 687,6 miljonu eiro apmērā.

PVN ieņēmumi gada pirmajos piecos mēnešos saņemti 1,01 miljarda eiro apmērā, kas bija 19,1 miljonu eiro jeb 1,9% virs plāna. Akcīzes nodokļa ieņēmumu plāna izpildi par 100,2% nodrošināja labāki akcīzes nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem, ko veicināja brīvam apgrozījumam izlaistā tabakas izstrādājumu apjoma pieaugums. Kopumā akcīzes nodokļa ieņēmumos saņemti 425 miljoni eiro.

UIN ieņēmumi piecos mēnešos bija 20,7 miljoni eiro jeb par 15,3 miljoniem eiro jeb 42,4% zem plānotā apmēra. FM atzīmēja, ka daļa no plānotajiem UIN ieņēmumiem valsts budžetā saņemti nenodokļu ieņēmumu veidā, tādējādi, ministrijas vērtējumā, UIN ieņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos atbilst plānotam.

Nenodokļu ieņēmumu plāns pamatbudžetā izpildīts par 140,7% jeb 99,7 miljoniem eiro virs plāna. Plāna pārpilde tiek skaidrota ar lielākiem ieņēmumiem no dividendēm par valsts kapitāla izmantošanu, ko ietekmēja ne tikai UIN nodokļa maksājums nenodokļu ieņēmumu kontā, bet arī vienas valsts kapitālsabiedrības maksājumi par 2018.gada darbības rezultātiem saņemti vienu mēnesi ātrāk nekā ticis plānots.

FM piebilda, ka nodokļu ieņēmumu plāns sākot ar maiju, atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2019.gadam", tika precizēts, un plānotie nodokļu ieņēmumi 2019.gadam palielināti par 77 miljoniem eiro.

Savukārt šā gada pirmajos piecos mēnešos izdevumi kopbudžetā veikti 4,31 miljarda eiro eiro apmērā, kas bija par 301,2 miljoniem eiro jeb 7,5% vairāk nekā pērn pirmajos piecos mēnešos. Nomināli lielākais pieaugums vērojams izdevumiem atlīdzībai, kas palielinājušies par 87,5 miljoniem eiro jeb 9,7% un veidoja 992,3 miljonus eiro. To pieaugumu ietekmēja pabalstu izmaksa iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem.

Izdevumi pensijām bija 881,6 miljoni eiro, kas auguši mēreni - par 30 miljoniem eiro jeb 3,5%. FM to skaidroja ar pensiju izmaksu laika nobīdi saistībā ar brīvdienām un svētku dienām gada sākumā. Izdevumi pārējiem pabalstiem 439,1 miljona eiro apmērā palielinājušies straujāk un bija par 32,9 miljoniem eiro jeb 8,1% lielāki nekā pērn pirmajos piecos mēnešos. Pabalstu izdevumu pieaugumu pamatā ietekmēja izdevumu palielināšanās slimības pabalstiem, īpaši gada pirmajā ceturksnī, saistībā ar pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu.

FM norādīja, ka aktīva Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošana joprojām vērojama pašvaldībās. Tādējādi kapitālie izdevumi kopbudžetā 314,1 miljona eiro apmērā šā gada pirmajos piecos mēnešos palielinājušies par 78,6 miljoniem eiro jeb 33,4%. Kapitālie izdevumi nozīmīgā apmērā auguši arī Nacionālo bruņoto spēku darbības nodrošināšanai.

Pašvaldību budžetā kapitālo izdevumu palielināšanās vērojama tikai ES fondu projektu īstenošanai, kamēr pamatfunkciju izdevumi ir zemāki nekā pērn pirmajos piecos mēnešos. Ministrijā to skaidroja ar kopējā plānotā aizņemšanās limita pašvaldībām sasniegšanu jau gada pirmajā pusē.

"Ņemot vērā ierobežoto aizņemšanās limitu, likumdošanā noteiktos aizņemšanās nosacījumus un valsts noteiktās prioritātes, 2019. gadā kopumā tiek prognozēts, ka pašvaldību budžeta kapitālie izdevumi pamatfunkciju daļā salīdzinājumā ar 2018. gadu samazināsies. Savukārt kapitālie izdevumi ES fondu daļā 2019. gadā kopumā tiek prognozēti 2018.gada līmenī," pauda ministrijā.

Uz augšu