"Iespējams, debesīs sēdēšu blakus Hitleram..." Mūķene atbild uz atklātiem jautājumiem

Ilustratīvs attēls

FOTO: Pexels

Ruta Lacara 17 gadu vecumā atteicās no visa, kas viņai līdz tam bija pazīstams un mīļš - drauga, ballītēm ar vienaudžiem, idejas par savu ģimeni - un nolēma veltīt savu dzīvi Dievam, kļūstot par mūķeni. Par dzīvi klosterī, Ādolfu Hitleru un homoseksuāļu laulībām sieviete stāsta portālam "Vice".

Māsa Ruta dzīvo klosterī aptuveni stundas braucienā no Berlīnes jau kopš 1983. gada. Viņa strādā par klostera "publisko seju" - pārstāv klosteri presē un sagaida viesus, kas interesējas par klostera vēsturi. Portāla "Vice" reportieris sarunā noskaidrojis - ko sevi ietver mūķenes ikdiena un kādi grēki ir uzskatāmi par mazāk svarīgiem.

» "Pasaulē ir par maz mīlestības." Atklāta saruna ar priesteri Mediņu

Cik reizes dienā jūs grēkojat?

Tas ir atkarīgs no "grēka" definīcijas. Vai esmu "rijīga", ja dienā apēdu divas šokolādes tāfelītes? Ceru, ka nē - šodien esmu apēdusi jau trīs! Manuprāt, grēks sevī ietver apzinātu izvēli darīt ko sliktu vai nepareizu. Tādi grēki, kā pārlieka našķošanās vai alus baudīšana, ir piedodami.

Kurš ir pēdējais "nāves grēks", kuru esat pieļāvusi?

Visticamāk, tā bija skaudība. Pirms kāda laika man atļāva piedalīties divos garīgajos semināros, kamēr citai māsai atļāva piedalīties trijos - es ilgu laiku jutu skaudību. Laimīgā kārtā, katoļu baznīca tic grēksūdzes spēkam - priesteris var Dieva vārdā attīrīt no grēka ikvienu.

Vai domājat, ka varētu atlaist arī Ādolfa Hitlera grēkus?

Es ticu, ka pēc nāves mēs satiekam Dievu un varam lūgt viņam pestīšanu - arī Ādolfs Hitlers. Tas, kur mēs nonākam, ir atkarīgs no tā, cik nožēlas pilni esam. Domāju, ka Dieva priekšā pat Ādolfs Hitlers saprastu savu grēku smagumu un tos nožēlotu. Neizslēdzu, ka kādā mirklī varētu sēdēt debesīs blakus Hitleram.

» "Dieviņš grib, lai tu klusē!" Mūķenes atklāti par seksuālo vardarbību katoļu baznīcā

Jums bija 17 gadu, kad kļuvāt par mūķeni. Vai jums kaut kā pietrūkst no laicīgās dzīves?

Man jau sen vairs nepietrūkt savas vecās dzīves. Tobrīd tas bija smagi - man bija partneris un aizraujoša sociālā dzīve, taču ar to nepietika. Sapratu, ka vēlos veltīt savu dzīvi Dievam un klosteris bija tam kā radīts.

Kas jūs kaitina baznīcā?

Baznīca joprojām rauga sievietes iecelšanu kādā no augstākajiem garīgajiem amatiem kā ko īpašu. Mani kaitina, ka tas joprojām tiek skatīts kā izņēmums, nevis norma.

Varētu šķist, ka mūķenes to vien dara, kā caurām dienām kopj dārzu un skaita lūgšanas. Vai tā ir taisnība?

Tā tik būtu jauka dzīve! Diemžēl ikdiena nav tika relaksējoša - mēs katru dienu strādājam aptuveni piecas stundas. Es komunicēju ar presi, viesiem, strādāju kā bibliotekāre un uzraugu klostera avīzes iznākšanu. Klosterī ir beķereja, kurā cep dievmaizītes, citas māsas kopj dārzu. Tam visam pa vidu mēs darām to, kādēļ esam šeit - mēs sešas reizes dienā noturam dievkalpojums, kuros nododamies lūgšanām.

Ko Jūs darītu, ja šeit gribētu salaulāties homoseksuāls pāris?

Katoļu baznīcai ir stingra nostāja šajā jautājumā un mēs tai pakļaujamies. Mēs nevadām homoseksuāļu laulības un nedodam tām svētību. Valsts ir nolēmusi, ka šāda laulība ir legāla, taču uzskatu, ka laulība var būt tikai starp vīrieti un sievieti.

» Māsu mīlestība klostera sienās. Mūķeņu slepenā seksuālā dzīve

Vai jums ir atļauts pašapmierināties?

Jebkura veida seksuāls akts būtu zvēresta pārkāpums. Mēs, protams, neesam bez seksuālām dziņām, taču celibāts ir mūsu dāvana Dievam. Es pieņēmu šo lēmumu, tādēļ pašapmierināšanās man liktu dziļi vilties sevī. Tā ir tikai lēts atdarinājums patiesam piepildījumam.

Vai jums nepietrūkst seksa, partnera vai iespējas kļūt par māti?

Es esmu apmierināta ar izdarīto izvēli. Lai nu kā, 57 gadu vecumā bērni vairs nav īsta opcija. Tas, ko daudzi neapzinās - dzīve bez partnera nav tas pats, kas dzīve bez intimitātes. Mēs šeit dzīvojam, jo mums ir tuvas attiecības ar Dievu. Mīlas dziesmas bieži vien ir līdzīgas lūgšanām - man nav jādzied partnerim, ja varu dziedāt Dievam.

Uz augšu