"Cukuru dēvēt par balto nāvi ir PSRS atlieka!" Pašmāju uztura eksperte par cukura lomu ikdienā

Cukurs. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Unsplash

Teju vai visi ir dzirdējuši par to, cik kaitīgs ir cukurs - lai arī reti kurš spēj pilnībā atteikties no kāda cukurgrauda kafijā vai smalkmaizītes pēc pusdienām, valda uzskats, ka tas ir pagalam neveselīgs. Reģistrēta uztura speciāliste un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pasniedzēja Ksenija Andrijanova saka - cukurs gan nebūt nav tik "melns", kā to mālē.

"Publiskais viedoklis, runājot par cukuru, lielākoties ir tāds, ka cukurs ir "baltā nāve" un tas ir viennozīmīgi slikts. Manuprāt, "baltās nāves" jēdziens ir Padomju Savienības atlieka," saka eksperte.

Andrijanova uzsver, ka pirms vairākiem gadiem sākuši parādīties dažādi raksti par to, ka cukurs darbojas līdzīgi narkotikām, iedarbojoties uz smadzeņu atalgojuma centriem - cilvēki it kā gūst tik lielu baudījumu no cukura, ka tiem vajagot vēl un vēl.

"Ar šādiem apgalvojumiem būtu jābūt ļoti piesardzīgiem, jo cukurs nav narkotika – nevar vilkt šādas paralēles un šādi paziņojumi ir uzskatāmi par diezgan populistiskiem. Lai arī cukurs var veidot sava veida atkarību, to nekādā gadījumā nevar salīdzināt ar narkotisko vielu izraisītu efektu," bilst RSU pasniedzēja.

» Cukurs - izplatītākie mīti un patiesība

Eksperte tāpat uzsver, ka "kopš pirms vairākiem gadiem modē ienāca paleo diēta, kas apgalvo, ka mums būtu jāēd tāpat, kā ēda mūsu senči, kas dzīvoja alās un keto diēta, kas faktiski noliedz jebkādus ogļhidrātus ēdienkartē, samazinot tos par mazāk kā pieciem procentiem no kopējās enerģijas, kas ir uzņemta pa dienu, cukurs ir zem ļoti liela publiskā spiediena". 

Viņa uzsver, ka lielākā daļa argumentu, kas izskan šo ideju kontekstā, ir anti-zinātniski un nav vērtīgi.

"Cukurs nav baltā nāve! Cukurs ir vienkāršs produkts, kuru cilvēki pārsvarā lieto par daudz un līdz ar to paši sev izraisa veselības traucējumus," saka uzturzinātnes speciāliste.  

Pēc būtības cukurs ir parastākais ogļhidrāts, kas diži neatšķiras no fruktozes dārzeņos vai laktozes pienā. Galda cukurs, jeb saharoze, kuru parasti iegūst no cukurbietēm vai cukurniedrēm, ir parasts, pliks ogļhidrāts, kas organismā sadalās un nodrošina mūs ar enerģiju," atklāj Ksenija Andrijanova.

FOTO: Unsplash

Problēma rodoties tajā brīdī, kad cukuru lieto par daudz – jebkura enerģija, kas tiek uzņemta, taču netiek pienācīgi iztērēta, uzkrājas kā liekais svars, kas, savukārt, veicina dažādas saslimšanas – gan endokrīnajās sistēmās, gan paaugstinātu vēža risku, kā arī palielinātu slodzi uz locītavām, muguru un citām ķermeņa sistēmām.

» Danilāns: piens, kafija, olas un arī speķis normas robežās par sliktu nenāks

"Tiesa, cukuru mēs patērējam par daudz, turklāt visās vecuma grupas – gan bērni, gan pieaugušie, gan seniori.

Līdz ar to taisnība tiešām sanāk pa vidu – lai gan cukuram nedrīkst pierakstīt kādu baisu ietekmi, problēma slēpjas tajā, ka mēs to patērējam par daudz.

Ja cukuru lietotu adekvāti, nekādu problēmu nebūtu," komentē uzturzinātnes speciāliste.

Viņa uzsver, ka runāt par uzturzinātni ir sarežģīti izolētā veidā – ņemot vienu uzturvielu un no tās veidojot saikni ar veselības uzlabojumiem vai traucējumiem. Par to esot grūti spriest, jo ir vēl virkne faktoru – dzīvesstila izvēles, kaitīgie ieradumi, kā arī liekais svars.

Uz augšu