Eiropā turpina krist karstuma rekordi

Francijas karstums. Ilustratīvs attēls.

FOTO: SIPA/Scanpix

Ceturtdien, 25. jūlijā, Beļģijas centrālajā daļā gaiss sakarsa līdz pat +41,8 grādiem, par trim grādiem pārspējot valsts agrāko maksimālās gaisa temperatūras rekordu, liecina Karaliskā meteoroloģijas institūta apkopotā informācija.

Iepriekšējais Beļģijas nacionālais karstuma rekords bija 1947. gada jūnijā reģistrētie +38,8 grādi. Tas pirmo reizi tika labots trešdien, 24. jūlijā.

Jau ziņots, ka šonedēļ gan Beļģijā, gan Nīderlandē pirmo reizi novērojumu vēsturē gaisa temperatūra pārsniegusi +40 grādu atzīmi Celsija skalā.

Jaunais Nīderlandes karstuma rekords provizoriski ir +40,7 grādi.

Jaunais Vācijas absolūtais rekords varētu būt +42,6 grādi, kas ceturtdien reģistrēti Lingenē, pilsētā valsts ziemeļos netālu no Nīderlandes robežas. Iespējams, šis rādījums netiks atzīts par ticamu, un nākamā augstākā gaisa temperatūra, kas ceturtdien novērota Vācijā, ir +41,2 grādi.

Trešdien Geilenkihrenē, Vācijas rietumos, termometra stabiņš pakāpās līdz +40,5 grādiem. Iepriekšējais Vācijas rekords bija +40,3 grādi 2015. gada 5. jūlijā.

Luksemburgā jaunais maksimālās gaisa temperatūras rekords ir +39 grādi.

Absolūtais karstuma rekords šonedēļ pārspēts arī vairākos desmitos novērojumu staciju Francijā. Jaunais Parīzes rekords ir +42,6 grādi.

Arī dažās Lielbritānijas pilsētās ceturtdien tika reģistrēta visu laiku augstākā gaisa temperatūra, tai skaitā +38,1 grāds Kembridžā.

Nedēļas nogalē karstuma rekordi gaidāmi Skandināvijā.

Karstuma rekordus izraisījusi svelmaina gaisa ienākšana no Āfrikas. Spāniju tas sasniedz visai bieži, bet līdz Anglijai, Nīderlandei un Skandināvijai Āfrikas svelme nokļūst reti.

Globālā sasilšana karstuma viļņus padara intensīvākus, kā arī palielina to atkārtošanās biežumu, skaidro meteorologi.

Uz augšu