Protams, ikvienam savs četrkājainais mīlulis ir pats labākais un skaistākais, taču daži izvēlas ar suni piedalīties izstādēs, kurās šo pārliecību iespējams apstiprināt ar oficiālu titulu. Par to, kam tieši ir domātas suņu izstādes, kas tajās drīkst piedalīties un kādēļ tās nav salīdzināmas ar skaistuma konkursiem, - portāla "Apollo" sarunā ar Latvijas Kinoloģiskās federācijas reģistrēto audzētāju un "PetCity" darbinieci Elīnu Repšu.
Suņu izstādes - vai paredzētas visiem?
Elīna, kas agrāk pati audzējusi krievu toiterjerus un čivavas, stāsta, ka suņu izstādēs nevar piedalīties kurš katrs saimnieks ar savu mīluli - šie pasākumi domāti tikai kinoloģiskajā klubā reģistrētiem šķirnes suņiem. Latvijā ir vairāki klubi - eksperte atklāj, ka tāds ir gandrīz vai katrā lielākā pilsētā vai reģionā, turklāt tie tālāk dalās dažādu šķirņu grupās - piemēram, medību suņiem ir savi klubi, dekoratīvām šķirnēm - savi.
"Kinoloģiskajos klubos galvenokārt pulcējas audzētāji un šķirnes suņu īpašnieki - cilvēki, kas ir iegādājušies savu mīluli no reģistrēta audzētāja, tātad mīluli ar skaidru izcelsmi. Suns ar savu hendleri (saimnieku) pārsvarā piedalās sava kluba rīkotajās izstādēs," stāsta "PetCity" darbiniece.
Izstādes nebūt nenotiek tikai viena kluba ietvaros - klubu starpā tiek rīkotas arī nacionālās un starptautiskās izstādes. Pārsvarā informācija par gaidāmajiem notikumiem ir pieejama kinoloģiskajā klubā vai sava mīluļa "pirmajā ģimenē" - pie audzētāja.
Jāpiezīmē, ka nepietiek vien ar to, ka suns ir šķirnes, - pirms piedalīšanās izstādēs četrkājainajam draugam jāapgūst arī pāris iemaņas. To var darīt pie suņu trenera vai arī individuāli, tiesa, tad būtu jānoīrē sava zāle. Un nē, runa nav par kādiem īpašiem trikiem! "Sunim jāprot skaisti iet blakus saimniekam pie kreisās rokas, savukārt saimniekam jāmāk ekspertiem demonstrēt sava suņa kustības. Pēcāk dzīvnieks tiek novērtēts stājā. Mazo šķirņu suņi tiek likti uz galda, kur tiem pacietīgi jāstāv, kamēr eksperts novērtē sunīša eksterjeru. Lielo šķirņu suņi stāv uz zemes," atklāj Elīna Repša.
Eksperte stāsta, ka "katrai suņu šķirnei ir savs starptautiski apstiprināts standarts – to iespējams noskaidrot savā klubā vai internetā. Katrai šķirnei ir savas izskata īpatnības, kuras ir noteiktas šajā standartā. Eksperti, vadoties pēc standarta, novērtē dzīvnieka eksterjeru - vai pareizi novietotas ausis, aste, acis - un smalki apraksta dažādas suņa daļas, tostarp muguras līniju un pat kāju leņķus."
Kam tieši ir nepieciešamas suņu izstādes?
Klubi, regulējumi, standarti un izstādes - tas viss netiek darīts tikai estētisku iemeslu dēļ. Elīna Repša stāsta, ka tituli un vērtējumi galvenokārt nepieciešami tiem, kas vēlas savu suni pavairot.
"Ja suns ir pietiekoši labs savas šķirnes pārstāvis, atbilst standartam un izstādē saņem labus vērtējumus, to oficiāli drīkst pavairot. Tas gan nenozīmē, ka pavairošana var notikt patvaļīgi, – topošajiem audzētājiem ir jāiziet īpaši kursi," piezīmē eksperte minot, ka diemžēl Latvijā ļoti izplatīta esot arī patvaļīga pavairošana. Viņa atklāj, ka izstādēs ir iespējams arī saņemt zemus vērtējumus un diskvalifikāciju, kas nozīmē, ka kluba ietvaros mīluli pavairot ir aizliegts.
"Tas tiek darīts, lai izslēgtu kādu defektu izplatības risku. Piemēram - ja sunim ir problēmas ar zobiem, pastāv iespēja, ka šīs problēmas iedzims arī viņa atvasēm. Katrai šķirnei ir savi parametri, uz kuriem skatās vairāk – dažām šķirnēm, teiksim, vairāk vērtē sakodienu," stāsta "PetCity" darbiniece. Viņa atklāj, ka dažu šķirņu standartos minētas arī tādas detaļas kā krāsa - arī šādas neatbilstības dēļ suni var diskvalificēt. Tāpat runa ir arī par suņa raksturu – var aizliegt pavairot agresīvus dzīvniekus, kuru nelāgais raksturs var iedzimt nākamajā paaudzē.
Piedalīšanās izstādē - smags darbs vai izklaide ar savu mīluli?
Elīna Repša stāsta, ka uz izstādēm nenāk tikai tie vien, kurus interesē tituli - tikpat izplatīti esot dalībnieki, kas šos pasākumus izmanto kā pozitīvu veidu adrenalīna gūšanai kopā ar savu mīluli.
"Pārsvarā šķirnes suņi, kuri piedalās izstādēs, ir apmācīti un viņiem šie pasākumi rada prieku – vēl neesmu saskārusies ar situāciju, kurā kāds suns būtu patiesi spīdzināts. Pirmajās reizēs mēdz būt tā, ka suns nobīstas no trokšņa un citu dzīvnieku klātbūtnes, taču, ja suni turpina apmācīt, viņam šī nodarbe sāk iepatikties," stāsta eksperte.
Viņa gan norāda: ja suns ir bailīgs un viņam šis process nepatīk, uz izstādēm nevajadzētu iet, turklāt bailīgu suni ir diezgan grūti arī novērtēt.
"Cik esmu novērojusi, vairums suņu tomēr ar prieku dodas uz izstādēm – mani suņi, ieraugot ringa aukliņu vai arī izstāžu somu, priecājas, tas viņiem ir piedzīvojums," stāsta Elīna Repša.
Saimniekiem, kuri apsver izmēģināt savus un sava mīluļa spēkus suņu izstādēs, eksperte iesaka sazināties ar savu suņu audzētāju – labs audzētājs vienmēr palīdzēs sava kucēna ģimenei ar padomu par to, kur un kā labāk veikt apmācību un kādi ir pirmie speramie soļi izstāžu pasaulē. Tālāk vērts sazināties ar savu klubu par gaidāmajām izstādēm un tad - piedalīties!
Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity".
