P 8.03.2021.

"Saskaņas" deputātu ambīciju dēļ palielinās ārkārtas Rīgas domes vēlēšanu varbūtība

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Atsevišķu partijas "Saskaņa" deputātu ambīciju dēļ "Gods kalpot Rīgai" (GKR) virzītais Oļegs Burovs vairs nav pārliecināts par iespēju iegūt Rīgas domes (RD) mēra amatu.

Burovs pastāstīja, ka atsevišķi "Saskaņas" deputāti ir izvirzījuši ultimātus saistībā ar viņa ievēlēšanu, kuru nepildīšanas gadījumā politiķis mēra amatā netiks atbalstīts.

Nedēļas sākumā Burovs medijiem pauda, ka, visticamāk, ir panākts kompromiss starp "Saskaņas" un "Neatkarīgo deputātu frakcijas" izvirzītajām vēlmēm.

"Ja sākotnēji šķitis, ka abas puses gatavas uz zināmiem kompromisiem, tad tagad atsevišķi "Saskaņas" deputāti izvirza jaunus ultimātus attiecībā uz ieņemamajiem amatiem," sacīja Burovs, atsakoties nosaukt gan konkrētus deputātus, gan amatus.

Neoficiāla informācija liecina, ka deputāts Sandris Bergmanis (S) atkārtoti izvirzījis ultimāti ievēlēt viņu par vicemēru. Sākotnēji partijas bija vienojušās, ka vicemēra amatu saglabātu Vadims Baraņņiks (NDF), bet otru vicemēra krēslu, visticamāk, iegūtu "Saskaņas" frakcijas vadītāja Anna Vladova. Taču tagad zināms, ka uz vicemēra krēslu cer arī Bergmanis. Jāatgādina, ka maija beigās tieši šis jautājums bija par pamatu četru deputātu izslēgšanai no "Saskaņas".

Burovs sacīja, ka šantāžai ne no vienas puses pakļauties netaisās un konsultācijas nedz ar "Saskaņu", nedz citām frakcijām nerīkos. Politiķis nolēmis 19.augustā sasaukt domes sēdi, kurā tiks lemts par priekšsēdētāja ievēlēšanu un paskatīties, cik daudzu domnieku atbalsts viņam ir.

"Ja man izdosies iegūt amatu, tad konsultācijas par turpmāku darbu īstenošu ar tiem deputātiem, kuri manu ievēlēšanu atbalstīja. Ja balsu kļūšanai par priekšsēdi nepietiks, tad gatavosimies ārkārtas vēlēšanām," sacīja Burovs.

Kā ziņots, Rīgā mēra nav kopš 21.jūnija. Pavadījis amatā nepilnu mēnesi, pirms Jāņiem uzticības balsojumu neizturēja Dainis Turlais (GKR).

Domniekiem ir laiks līdz 20.augustam jauna pašvaldības priekšsēdētāja ievēlēšanai, pretējā gadījumā dome var tikt atlaista un būs jārīko ārkārtas pašvaldības vēlēšanas, un tieši šādu mērķi ir izvirzījušas partijas "Vienotība" un Jaunās konservatīvās partijas frakcijas. Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", Saeima var rosināt domes atlaišanu tad, ja pašvaldība bez mēra strādā divus mēnešus.