Pētniekiem izdevies radīt pirmo cilvēku-pērtiķu himeru

Pērtiķis laboratorijā Ķīnā. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Reuters/ScanPix

Pētniekiem, injicējot pārprogammētas cilvēku šūnas pērtiķu embrijos, izdevies izdevies radīt pirmo cilvēku-pērtiķu himeru, vēsta "The Guardian".

Himera ir organisms, kurā atrodamas šūnas no diviem vai vairākiem "indivīdiem". Termins cēlies no dzīvnieka sengrieķu mitoloģijā, kam bijušas lauvas, kazas un čūskas ķermeņa daļas. Mūsdienu pētījumos zinātnieki cenšas radīt cilvēku-dzīvnieku himeras.

Jaunākajā ziņojumā, kas publicēts spāņu laikrakstā "El País", sacīts, ka zinātnieku grupai ir izdevies radīt cilvēku-pērtiķu himeras. "Lai izvairītos no likuma problēmām" pētījums esot veikts Ķīnā.

Himeras tiek uzskatītas par veidu, kā risināt ar orgānu transplantāciju saistītās problēmas - donoru orgānu trūkumu, kā arī gadījumus, kad orgāna saņēmējs to atgrūž. Zinātnieki tic, ka orgāni, kas ir ģenētiski "pieskaņoti" konkrētam pacientam, kādudien varētu tikt izaudzēti dzīvniekos. Šī metode balstās tajā, ka cilvēka šūnas tiek pārprogrammētas par cilmes šūnām, no kurām var izaudzēt jebkuru ķermeņa daļu. Šīs šūnas tad tiek ievietotas citas sugas embrijā.

Iepriekš zinātniekiem bija izdevies radīt cūku un aitu embrijus, kuros ir cilvēka šūnas, tiesa, ļoti niecīgos daudzumos - otrajā gadījumā pētnieki lēš, ka aptuveni viena no 10 000 šūnām bija cilvēka. Cilvēku-cūku un cilvēku-aitu himeras zinātniekiem šķiet piesaistošas, jo dzīvnieku orgāni ir līdzīga izmēra kā cilvēkiem.

Ziņas par jaunāko pētījumu ir skopas - tā autori ir atteikušies atbildēt uz žurnālistu jautājumiem.

Savukārt Jēlas universitātes psihiatrijas nodaļas pārstāvis sacīja, ka iemesls, kāpēc tiek pētītās cilvēku-pērtiķu himeras, ir tāds, lai zinātnieki varētu uzzināt, kā šādos organismos labāk izaudzēt cilvēku šūnas.

"Cilvēku-pērtiķu himeras var mums sniegt informāciju, kā veidot cilvēku-cūku himeras, cerot, ka izdosies izvedot transplantācijai piemērotus organismus. Mēs varētu iemācīties, kāda veida cilmes šūnas izmantot, kā arī citus veidus, kā cūkās uzlabot to, ko saucam par "cilvēku" himerisma līmeni," sacīja speciālists.

Viņš arī norādīja, ka līdz šim himerām atļauj attīstīties tikai dažas nedēļas - pirms sāk attīstīties orgāni.

Attīstības biologs Robins Louvels-Bedžs piekrita Jēlas speciālistam. "Es nedomāju, ka no ētiskās puses tas ir pārlieku satraucoši, jo tiem neļauj augt tik tālu, ka attīstās nervu sistēma," viņš sacīja. "Būtībā tā ir šūnu pika."

Tomēr biologs pieminēja, ka, ļaujot himerām attīstīties ilgāk, tas raisītu satraukumu. "Kā tu ierobežo cilvēka šūnu pienesumu tikai uz tiem orgāniem, ko vēlies izaudzēt? Ja tas ir tikai aizkuņģis vai sirds [vai kāds cits orgāns], tikmēr tas ir pieņemami," viņš sacīja. 

"Ļaujot šiem dzīvniekiem attīstīties līdz galam un piedzimt, ja cilvēka šūnām ir būtisks pienesums nervu sistēmas attīstībā, tad acīmredzami ir pamats satraukumam."

Ziņas par pērtiķu-cilvēku himerām parādījušās neilgi pēc tam, kad Japānas zinātnieki saņēmuši valdības atbalstu veidot peļu-cilvēku himeras.

Martā Japāna atcēla aizliegumu, ka šādi embriji nedrīkst tikt audzēti ilgāk par 14 dienām un ievietoti dzemdē, kas nozīmē, ka, saņemot atļauju, šādas himeras drīkst tikt izaudzētas pilnībā un dzemdētas. Profesors Hiromitsu Nakauči, kurš ir saņēmis atļauju veikt eksperimentu ar peļu-cilvēku himerām, sacījis, ka viņš neplāno tās pilnībā attīstīt.

Louvels-Bedžs uzskata, ka šādi dzīvnieki neuzvestos kā cilvēki, ja tiem ļautu piedzimt, bet viņš neizslēdz iespēju, ka to uzvedība varētu būt atšķirīga no "normāliem" grauzējiem. Viņš norāda, ka svarīgs ir arī jautājums par dzīvnieku labsajūtu: "Ja jebkurš dzīvnieks piedzimtu ar kaut ko cilvēkam raksturīgu izskatā [..], es pieļauju, kaut gan no zinātnes skatupunkta tas būtu ļoti interesanti, cilvēkiem tas nepatiktu."

Citi zinātnieki uzskata, ka pērtiķu-cilvēku himeras varētu palīdzēt pētījumos par neiroloģiskām un psihiatriskām saslimšanām.

Viens iespējamais veids, kā veikt šādus pētījumus, būtu, ja pērtiķa embrijs tiktu ģenētiski izmainīts un tajā tiktu ievietotas cilmes šūnas tā, lai daļa smadzeņu, piemēram, hipokamps, sastāvētu no cilvēka šūnām. Līdzīga pieeja iepriekš izmantota, lai pelē izaudzētu žurkas aizkuņģa dziedzeri.

"Ja samaina tikai hipokampu, tas nenozīmē, ka smadzenes funkcionēs kā cilvēkam," sacīja Louvels-Bedžs. "Varbūt būs nedaudz labāka vai nedaudz citāda atmiņa... bet viņiem nebūs cilvēka smadzeņu garoza, kas būtībā ir tas, kas mūs padara par cilvēkiem."

Tomēr šādi piedāvājumi uzreiz nonāk ētikas lauciņā, no kā daudzi grib izvairīties - iespēja, ka cilvēka šūnas nonāk pērtiķa smadzenēs. Tiek izteiktas bažas, ka šādi radījumi būtu cilvēkiem līdzīgi. Pētnieki gan iepriekš ir sacījuši, ka viņi ir spējuši novērst cilvēku šūnu nonākšanu himeru nervu un reproduktīvajā sistēmā.

Esot arī daudz par ātru, lai cilvēku-pērtiķu himeras varētu tikt attīstītas līdz briedumam.

"No evolūcijas skatupunkta atšķirība starp pērtiķiem un cilvēkiem ir 30-40 miljoni gadu, tāpēc nemaz nav zināms, vai tas vispār ir iespējams. Šī atšķirība ir par 10 miljoniem gadu lielāka nekā starp žurkām un pelēm, un arī šajos gadījumos izveidot himeras ir grūti."

Kaut gan daudziem pērtiķu smadzeņu padarīšana par "cilvēcīgākām" daudziem šķiet robeža, ko nedrīkst pārkāpt, savā ziņā tas jau ir izdarīts.

Aprīlī Ķīnas zinātnieki publicēja pētījumu, kurā cilvēka smadzeņu gēns esot aktivizēts pērtiķos. Dzīvniekiem esot uzlabojusies īstermiņa atmiņa un samazinājies reakcijas laiks.

Šie pērtiķi nav himeras, bet ir skaidrs, ka tiek atklāti jauni apvāršņi.

Louvels-Bedžs sacīja, ka ar laiku būtu iespējams iegūt atļauju veidot tādas cilvēku-pērtiķu himeras, lai pētītu nervu sistēmu.

"Lielbritānijā būtu jābūt spēcīgiem argumentiem, lai piedāvātu veidot cilvēku-pērtiķu himeras, un šo piedāvājumu ļoti rūpīgi izskatītu," viņš sacīja. "Es esmu drošs, ka aicinājums uzreiz ļaut himerām piedzimt netiktu apstiprināts ne Lielbritānijā, ne Japānā."

Uz augšu