"Amatnieku degvīns", kas radīts, izmantojot ūdeni un graudus, kas audzēti Černobiļas slēgtajā zonā, ir pirmais patērētājiem radītais produkts, kas radīts atomstacijas katastrofas skartajā apkārtnē. Šobrīd pasaulē pieejama viena pudele ekskluzīvā alkohola, vēsta raidorganizācija BBC.
"Šī ir pasaulē vienīgā pudele - man trīc rokas, to paceļot," saka profesors Džims Smits, ņemot rokās degvīna "Atomik" pudeli. Komanda pie projekta sāka strādāt, sākot slēgtajā zonā audzēt graudus, ko izmantot degvīna ražošanā.
Zinātnieku komanda Černobiļas slēgtajā zonā strādājusi daudzus gadus, lai izpētītu, kā atkopjas kodolkatastrofas skartā zeme. Viņi cer pārdošanā gūto peļņu izmantot, lai palīdzētu avārijas skartajām vietām Ukrainā.
"Tas nav radioaktīvāks par jebkuru citu degvīnu," apgalvo profesors Smits. "Jebkurš ķīmiķis pateiks, kad kaut kas tiek destilēts, visi netīrumi nonāk blakusproduktos."
Arī zinātnieki no Sauthemptonas universitātes degvīnā nav atklājuši radiāciju, kas kaut nedaudz pārsniegtu vēlamo robežu.
Viens no uzņēmuma "Chernobyl Spirit Company" dibinātājiem, doktors Genādijs Laptevs, kurš strādā Ukrainas Hidrometeoroloģijas institūtā Kijevā, norāda - "Atomik" degvīns ir apliecinājums tam, ka iespējams produktīvi izmantot Černobiļas atsvešināšanas zonas zemi.
"Mums nav zeme vienkārši jāpamet novārtā," uzsver Laptevs. "Varam to daudzveidīgi izmantot. Ir iespējams saražot produktus, kas pilnībā brīvi no radiācijas."
Viens no iemesliem, kāpēc zinātnieki izvēlējušies radīt tieši degvīnu, ir tāds, lai parādītu, ka no piesārņotajiem graudiem iespējams radīt tīru, destilētu produktu. Profesors Smits norāda, ka viņu mērķis nav bijis tikai radīt alkoholu ar unikālu izcelsmi, bet arī palīdzēt tiem, kas dzīvo netālu no slēgtās zonas.
Smits Černobiļas apkārtnē strādā kopš 90. gadiem, un viņu pārsteidz, cik ļoti grūti joprojām ir to cilvēku apstākļi, kas dzīvo tās apkaimē, kaut gan zeme pamazām atkopjas.
"Ir daži "karstie punkti", kur radiācija ir ļoti augstā līmenī, bet kopumā piesārņojums ir zemāks nekā lielā daudzumā pasaules vietu, kur ir augsta dabīgā radiācija," viņš stāsta.
"Problēma vairumam šeit dzīvojošo cilvēku ir tas, ka nav pieejams sabalansēts uzturs, labi veselības aprūpes pakalpojumi, darbavietas vai investīcijas."
Peļņu no Černobiļas degvīna pārdošanas varētu novirzīt tuvējiem apdzīvotajiem ciemiem, cer zinātnieks. Pārējā nauda tiks ieguldīta uzņēmuma attīstībā.
"Es domāju, ka tagad - 30 gadus vēlāk - reģiona nopietnākā problēma ir ekonomiskā attīstība, nevis radioaktivitāte," uzskata Smits.
Ar ekspertu palīdzību vēlāk "Atomik" tika salīdzināts ar kāda Lielbritānijas bāra degvīnu. Bārmenis sacījis, ka tas drīzāk ir spēcīgs graudu alkohols, nevis degvīns, jo tajā vēl jūtama rudzu garša. Viņš arī pieminējis, ka to droši varot izmantot martini kokteiļos vai kokteiļos ar šampānieti.
Pagaidām saražota tikai viena "Atomik" degvīna pudele. Taču zinātnieki plāno, ka līdz gada beigām tiks saražotas vēl 500, ko sākotnēji varētu pārdot tūristiem Černobiļas slēgtajā zonā.
