Finanšu ministrija atzīst, ka nodarbinātības pieaugums ir vājinājies
Infografika

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Pixabay

Pēc straujā pieauguma pagājušajā gadā, kad tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits bija palielinājies par 1,6%, šogad nodarbinātības pieaugums ir vājinājies, atzina Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada otrajā ceturksnī tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits bija par 0,4% mazāks nekā pirms gada. Vienlaikus bezdarba līmenis turpināja visai spēcīgi samazināties, noslīdot līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada.

FM skaidroja, ka nodarbinātības līmenis jeb nodarbināto īpatsvars starp visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem šā gada otrajā ceturksnī bijis 64,7%, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinoties par 0,3 procentpunktiem un tāpat uzrādot vājāku pieaugumu nekā pagājušajā gadā, kad nodarbināto īpatsvars auga par 1,6 procentpunktiem.

"Skatoties pa nozarēm, strādājošo skaits pēdējā gada laikā visvairāk palielinājies ieguves rūpniecībā, būvniecībā un administratīvo pakalpojumu nozarēs, šā gada pirmā ceturkšņa beigās bijis attiecīgi par 7,1%, 6,8% un 5,3% lielāks nekā pirms gada. Vienlaikus darba vietu skaita samazinājums pēdējā gada laikā bijis finanšu pakalpojumu, energoapgādes un valsts pārvaldes nozarēs, liecina dati par aizņemtajām darba vietām pirmā ceturkšņa beigās," atzina ministrijā.

Līdz ar straujo ekonomikas izaugsmi pēdējo gadu laikā spēcīgāk augošās nozares arī saskārušās ar grūtībām atrast darbiniekus un jau gandrīz divus gadus būtiski audzis neaizpildīto darba vietu skaits.

Brīvo darba vietu īpatsvars 2019. gada pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 3% no visām darba vietām, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008.gada, un kopumā pēdējā gada laikā brīvo darba vietu skaits ir palielinājies par 28,1%, norādīja ministrijā.

"Brīvo darbavietu skaits visstraujāk audzis būvniecībā, profesionālo pakalpojumu, veselības aprūpes un izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs, lai gan pieauguma iemesli pa nozarēm ir atšķirīgi. Ja būvniecībā un pakalpojumos to noteicis augošais pieprasījums un nozares straujā attīstība, veselības un ēdināšanas nozarēs tas vairāk saistīts ar zemo darba samaksas līmeni," atzīmēja FM.

Vienlaikus gan ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, gan darbaspēka apsekojuma dati un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka pieprasījums pēc darbiniekiem pēdējos mēnešos sācis mazliet vājināties.

NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits pēc vairāk nekā gadu ilgušā straujā kāpuma kopš aprīļa ir sācis pakāpeniski samazināties, no 34 400 aprīļa beigās noslīdot līdz 30 300 jūlija beigās.

FM piebilda, ka bezdarba līmenis tajā pašā laikā turpina strauji kristies, ko nosaka gan ekonomikas izaugsme, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Ar gada laikā piedzīvoto samazinājumu par 1,3 procentpunktiem - līdz 6,4% bezdarba līmenis Latvijā jau gandrīz ir pietuvojies Lietuvas rādītājam, kur tas otrajā ceturksnī bija 6,2%, bet joprojām ir būtiski augstāks nekā Igaunijā, kur bezdarbs bija 5,1%.

"Arī turpmākajos ceturkšņos, neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos, bezdarbs Latvijā turpinās samazināties, tomēr krituma tempi būs mērenāki," prognozēja ministrijā.

Jau ziņots, ka Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija 61 500 bezdarbnieku, kas ir 6,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Salīdzinājumā ar 2018.gada otro ceturksni Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies par 1,3 procentpunktiem, bet bezdarbnieku skaits sarucis par 13 900. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2019.gada pirmo ceturksni - bezdarba līmenis samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet bezdarbnieku skaits sarucis par 5400.

Uz augšu