Vienas no Kašmiras prominentākās politiķes meita Iltidža Mufti vērsusies pie starptautiskās sabiedrības ar lūgumu nebūt vienaldzīgiem pret reģionā notiekošo. Indijas varasiestādes Kašmiras iedzīvotājus turot "ieslodzītis kā dzīvnieki" un izturoties pret viņiem kā pret "lielgabalu gaļu", Vēsta "The Guardian".
Atrodoties mājas arestā, Mufti stāstīja, ka pagājušās nedēļas laikā pie viņas ēkas atradies pat līdz 25 drošības spēku darbinieku. Visas mājas ieejas esot aizslēgtas. Kaut gan Mufti ierobežošanai neesot sniegts likumīgs pamats, viņa esot uzzinājusi, ka varasiestādes sadusmojuši paziņojumi, kuros viņa kritizējusi Indijas rīcību Kašmirā. Mufti neesot ļauts tikties ar advokātu, kā arī pie viņas cenšas nelaist apmeklētājus.
Sievietes mātei, kura iepriekš bijusi ministre Kašmirā, piespriests mājas arests vien dažas stundas pirms Indijas paziņojuma par Kašmiras īpašā statusa atcelšanu. Tiek uzskatīts, ka viņa aizvesta uz pagaidu cietumu. Ziņojumi liecina, ka kopumā aizturēti aptuveni 500 cilvēki, galvenokārt lai novērstu nemierus.
Mufti baidījusies runāt ar medijiem, uzskatot, ka tādēļ viņu varētu ievietot cietumā. Taču sieviete nolēmusi vērsties pie sabiedrības, pirms ANO drošības padomes slēgtās sēdes par situāciju reģionā.
"Man diezgan skaidri pateica: pirmkārt, mēs nodrošināsimies, lai tava balss netiek dzirdēta. Ja tu izteiksies, esi gatava ciest sekas," žurnālistiem stāstīja Mufti. "Šīs sekas būs, ka tu tiksi aizturēta uz nezināmu laiku."
Sievietei arī draudējuši, ka viņai nebūšot iespējas tikties ar advokātu. "Man ir ļoti bail par savu dzīvību. Es nedomāju, ka esmu drošībā, jo es neuzticos šai valdībai. Tas, kā viņi ir vērsušies par pret ievēlētām amatpersonām, ir biedējoši."
Mufti māte iepriekš bija iestājusies par nākotni, kas būtu vienotībā ar Indiju, bet daudzi Kašmirā nu uzskata, ka tas ir kļuvis pilnīgi neiespējami.
Indijas konstitūcijas 370. pants deva tiesības reģionam uz savu atsevišķu konstitūciju, karogu un neatkarību lēmumu pieņemšanā visās jomās, izņemot aizsardzību, ārlietas un sakarus. Šis pants aizliedza Indijas pilsoņiem no citām valsts daļām apmesties uz pastāvīgu dzīvi Kašmirā, iegādāties tur nekustamos īpašumus, ieņemt valsts amatus un saņemt stipendijas studijām.
Daudzi Kašmiras iedzīvotāji baidās, ka Indijas lēmums izmainīs demogrāfisko situāciju vienīgajā valsts štatā, kurā vairums iedzīvotāju ir musulmaņu.
Indijas valdība arī noteica ierobežojumus Kašmirā, lai apslāpētu neapmierinātību pret reģiona pakļaušanu stingrākai centrālās valdības kontrolei.
Indijas kontrolētajā Kašmiras daļā no piektdienas tiks atcelti ierobežojumi komunikāciju tīkliem un nākamnedēļ darbību atsāks arī skolas, paziņojušas Indijas valdības amatpersonas.
Skolas atsāks darboties pirmdien, žurnālistiem Šrīnagarā paziņoja reģiona galvenais sekretārs. Telefona sakari fiksētajās līnijās tiks atjaunoti šovakar, un jau atvērtas valdības iestādes, sacīja amatpersona.
Gan Indija, gan Pakistāna pretendē uz visu Kašmiras teritoriju. Pakistāna, protestējot pret Indijas valdības lēmumu, izraidījusi Indijas vēstnieku un apturēja tirdzniecību ar Indiju.
Indijas premjerministrs Narendra Modi paziņoja, ka autonomija Indijas Kašmiras reģionam atņemta, lai atbrīvotu to no "terorisma un separātisma", un apsūdzēja tā uzkurināšanā Pakistānu.
Modi pavēstīja, ka Pakistāna izmantoja Kašmiras īpašo statusu "kā ieroci pret mūsu tautu, lai dažos cilvēkos uzkurinātu kaislības" pret Indijas valsti.
Kopš 1947. gada, kad beidzās Lielbritānijas koloniālā pārvalde, Kašmiras dēļ starp Indiju un Pakistānu izcēlušies divi kari. Nemieros, kas pirms trim gadu desmitiem izcēlās Kašmirā, gājuši bojā desmitiem tūkstoši cilvēku.
