Masveida ledus kušana Grenlandē - atgādinājums par klimata krīzi

Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

Vienā no karstākajām dienām šovasar vietējie iedzīvotāji mazajā Grenlandes Kulusuka ciematā dzirdējuši kaut ko līdzīgu sprādzienam. Izrādījās, ka tas ir futbola laukuma lieluma ledājs, kas saplaisāja un nogrima. Grenlande 2. augustā zaudēja 12,5 miljardus tonnu ledus, kas ir lielākais vienas dienas zaudējums reģistrētajā vēsturē un vēl viens izteikts atgādinājums par klimata krīzi, vēsta raidsabiedrība CNN.

» Meteorologi: Grenlande jūlijā zaudējusi satraucoši daudz ledus

Kulusuka ciemats ir arī bāzes nometne NASA LKG (Ledāju kušana Grenlandē) programmai. LKG zinātnieki šogad devās uz pasaules lielāko salu pēc karstuma viļņa novērošanas Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā. Šī gada karstuma vilnis sagrāvis jebkādus temperatūras rekordus, izraisot masveida ledus kušanu.

NASA okeanogrāfs Džošs Viliss un viņa komanda pēta, kā ledu ietekmē ne tikai gaisa temperatūras paaugstināšanās, bet arī okeāns, kas ir palicis daudz siltāks līdz ar klimata pārmaiņām.

Pārveidota Otrā pasaules kara lidmašīna DC-3, ko tagad sauc par Basler BT-57, LKG pētnieku grupu ved gar Grenlandes krastiem. No gaisa apkalpe pa ledu palaiž īpašas zondes, kuras pēc tam pārsūta datus par temperatūru un sāļumu. Datus izmanto, lai attēlotu iespējamo jūras līmeņa paaugstināšanos un ko tie nozīmētu cilvēcei nākotnē.

"Grenlandē ir pietiekami daudz ledus, lai paaugstinātu jūras līmeni par 7,5 metriem, milzīgs ledus daudzums, un tas būtu postošs piekrastēs visā planētā," sacīja Viliss.

Helheima - viens no lielākajiem ledājiem Grenlandē. Helheima, kas norvēģu mitoloģijā nosaukta pēc mirušo karaļvalsts, ir majestātiska, ledus blāķis ir vairāk nekā divus kilometrus plats un aptuveni ASV Brīvības statujas augstumā.

Helheimu visā dziļumā, vairāk nekā 1000 metrus zem ledus, ieskauj silts ūdens.

"Tas ir ļoti reti, kur jebkur citur uz planētas ir redzami 700 metri bez temperatūras svārstībām. Parasti augšējos simts metros mēs atrodam aukstākus ūdeņus, bet tieši ledāja priekšā ir silts," sacīja NASA klimata pētnieks Īans Fentijs.

» Klimata pārmaiņas vai kodolkarš: zinātnieki apkopojuši potenciālos pasaules gala scenārijus

Helheima pēdējos gados ir kļuvusi slavena, jo tā kūst satriecošā ātrumā. 2017. gadā ledājs zaudēja milzīgas divas jūdzes. Liekas, ka arī šogad Helheima turpinās kust.

"Ledus atkāpjas par daudziem metriem dienā, tas ir desmitiem metru dienā," Villis saka.

Šļūdoņi Grenlandē, piemēram, Helheima, un pat daudz mazāki ap ciemiem, piemēram, Kulusuku, ir pietiekami jaudīgi, lai mēneša laikā pasaules jūras līmeni varētu paaugstināt par pusmilimetru.

"Grenlande ietekmē visu planētu. Šeit zaudētie miljardi tonnu ledus paaugstina jūras līmeni Austrālijā, Dienvidaustrumu Āzijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā," sacīja Viliss. "Mūs visus vieno viens un tas pats okeāns."

Lai arī vairums joprojām domā par citām planētām, domājot par NASA misijām. 50 gadu laikā pēc mēness nosēšanās šķiet, ka sabiedrības priekšstats par to, kādiem mērķiem NASA vajadzētu tērēt savus resursus, šķiet mainīgs.

Saskaņā ar neseno "Pew Research Center" pētījumu, vairums amerikāņu tagad domā, ka NASA galvenajai prioritātei vajadzētu būt Zemes klimata sistēmas uzraudzībai, nevis cilvēka nosūtīšanai uz Marsu.

LKG ir tikai viens no projektiem, kas skata mūsu mājas planētu. Palielinoties NASA Zemes zinātnes nodaļas budžetam, aģentūra sagatavo vismaz divus jaunus satelītus un izpētes programmas, lai izsekotu dabiskajiem draudiem.

Uz augšu