Kamēr, pateicoties aplikācijai telefonā, cilvēkiem pakalpojumu saņemšana kļūst aizvien ērtāka un ātrāka, nozarē nodarbinātie kļūst aizvien neaizsargātāki. Latvijas televīzijas raidījuma "de facto" veiktajā eksperimentā par nodarbinātību "aplikāciju biznesa" vidē izdevies atklāt pretrunīgus līgumus un neesošas licences.
Eksperimenta izpildīšanai "de facto" žurnāliste pieteicās vairākos darbos Latvijā populārākajos uzņēmumos, kas savu darbību nodrošina caur aplikāciju telefonā - ēdienu piegādātājos "Takeout" un "Wolt", kā arī pārvadājumu pakalpojumu uzņēmumos "Yandex" un "Bolt", kas iepriekš bija pazīstams kā "Taxify".
Eksperimenta laikā atklājās vairāki pārsteidzoši fakti. Žurnāliste varēja strādāt par taksisti "Bolt", neskatoties uz to, ka likums to neļauj - viņai nav taksometra vadītāja apliecības, ko žurnāliste nemaz nevarētu iegūt, jo autovadītājas stāžs ir mazāks par trīs gadiem. Tāpat viņa nav reģistrējusies kā komersants. Arī automašīnai nav izsniegta licences kartīte.
No tā izriet, ka "Bolt" nebija veicis visu iespējamo, lai pārliecinātos par žurnālistes atbilstību amatam. Tam pietika vien ar elektronisku apstiprinājumu, ka žurnālistei ir visi nepieciešamie dokumenti.
Tomēr uzņēmuma paustais atšķiras no atklātā. "Mēs noteikti pārbaudām vienu lietu uzreiz - tā ir taksometra vadītāja apliecība," uzsver "Bolt" vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis. Viņš norāda, ka līdz pārbaudes pabeigšanai autovadītājs uz ceļa netiek. Uz "de facto" jautājumu, kā vadītājs bez licences varējis braukt vēl pagājušajā nedēļā, Ķezberis atbild: "Pagājušajā nedēļā? Nu grūti teikt, grūti teikt, tad ir jāskatās kaut kādus konkrētus gadījumus, kāpēc varbūt nav bijis pārbaudīts."
Taču nepieciešamās pārbaudes veikt ir vienkārši, ja to vēlas. Autotransporta direkcijas mājas lapā bez maksas var redzēt, kuras personas ir taksometru vadītāju reģistrā. "de facto" žurnāliste varēja uzņemt pasažieri, neesot šajā reģistrā. Par braucienu klient samaksāja nepilnus četrus eiro, no kuriem žurnāliste nopelnīja trīs eiro un 12 centus.
"Ja jūs kā privātpersona to uzņēmāties, jūs esat pārkāpis likumu. Jūs pati jau," norāda Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
""Bolt" šobrīd vēl tādas tiešas prasības un atbildības pārbaudīt nav, bet šeit es pieņemu, ka varētu saistīt ar to, ka viņi tomēr Jūs ir kā privātpersonu nodarbinājuši, un tad jau par šādu nodarbināšanu, iespējams, var citas institūcijas skatīties, kas par to pienākas, vai tā drīkst," piebilda Vectirāns.
Šobrīd šādam nelegālajam taksistam maksimālais sods ir 700 eiro. Taču plānots atbildību dalīt. Jau pēc diviem mēnešiem identiskā situācijā atbildīgās institūcijas varēs slēgt "Bolt" aplikāciju un atņemt tam licenci. Turklāt platformu uzturētājiem būs jāsniedz informācija par saviem autovadītājiem. Arī tiem, kuri braukuši bez nepieciešamajām licencēm.
Eksperimentā atklājās vēl kāda problēma - uzņēmumi meklē ieganstus, kāpēc taksistus vai kurjerus neuzskatīt par saviem darbiniekiem ar visām no tā izrietošajām saistībām. "de facto" noskaidroja, ka "Yandex" darbojas līdzīgi kā "Bolt", un sevi uzskata tikai par aplikācijas uzturētāju, nevis darba devēju.
"Yandex.Taxi" preses pārstāve Olga Demjaņuka norādīja, ka "mēs sadarbojamies ar vietējiem partneriem - transporta uzņēmumiem. Partneri ir atbildīgi par autovadītāju pieņemšanu darbā un visām nepieciešamajām pārbaudēm, kas ir saskaņā ar Latvijas likumiem".
"Mēs esam starpnieks starp gala patērētāju un sadarbības partneriem, kas sniedz faktisko pārvadājumu," papildināja Ķezberis.
Tomēr "Bolt" gadījumā noteikumos, kas domāti autovadītājiem, lasāms neviennozīmīgs punkts - tajā nav izslēgts, ka kāds "Bolt" un autovadītāja sadarbību varētu uzskatīt par darba attiecībām.
"Iepazīstoties ar šo līgumu, mēs esam pirmšķietami saskatījuši pārkāpumu. Pilnīgi noteikti mēs mēģināsim veikt pārbaudi, aptaujājot darbiniekus, ja mums neizdosies primāri tikt pie šīs aplikācijas turētāja," norāda Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne.
Krietni labāka situācija ir ēdienu piegādātāja "Wolt" situācija. Žurnālistei neizdevās kļūt par kurjeru, jo atšķirībā no "Bolt", "Wolt" pieprasīja iesniegt visu nepieciešamo dokumentu kopijas, tai skaitā apliecinājumu, ka žurnālistei ir pašnodarbinātā statuss.
Darba līgumu "Wolt" ar kurjeriem neslēdz, tomēr arī viņu gadījumā ir situācijas, kas vairāk piedien darba tiesiskajām attiecībām. Piemēram, kurjeru apmācību laikā, "Wolt" pārstāve atklāja, ka reizi nedēļā aplikācijā pieejamas "garantētās stundas". Tām piesakoties, "Wolt" zinās, ka kurjers būs darbā, savukārt kurjers saņems naudu arī tad, ja pasūtījumu nebūs. Tāpat apmācībās minēja summas, ko kurjers var nopelnīt, kas gan, visticamāk, iespējams vien tad, ja strādā pilnu laiku.
Puķulane uzskata: "Ja ir noteikts stundu skaits, kas ir jāizdara, tas liecina par darba laiku. Protams, var teikt, ka šim pakalpojuma sniedzējam, aplikācijas turētājam, ir jānodrošina darbība, tāpēc viņš paredz, cik katram izpildītājam jāizdara.
Taču, ja pastāv tāda sistēma, tad jautājums ir par tā izpildītāja neatkarību. Tad viņš ir pakļauts. Tas ļoti vedina domāt par darba tiesisko attiecību pazīmēm."
"Wolt" pārstāve uzsver, ka šāds modelis izstrādāts Somijā un ieviests virknē valstu. Par iemeslu tam esot elastīga darba laiks uz īsu periodu. "Wolt" kurjers nedēļā strādājot vidēji tikai desmit stundas.
"Ir daļa cilvēku, kuri vēlas drošības sajūtu, vēlas būt droši par to, ka kaut ko nopelnīs. Tā iemesla dēļ mums apmēram desmit procenti ir "garantētās stundas". Taču realitātē kurjeri nopelna divas līdz trīs reizes vairāk nekā "garantēto stundu" laikā. Līdz ar to mums parasti tiek izņemtas tikai puse no piedāvātajām "garantētajām stundām"," skaidro uzņēmuma vadītāja Baltijas valstīs Līsa Ristala.
Par to, kā darbu organizē "Wolt" konkurents "Takeout", raidījumam neizdevās noskaidrot. Uz jautājumiem tas neatbildēja, bet pašam uzņēmumam izveidojies nodokļu parāds.
Jāņem vērā, ka "aplikāciju biznesā" paši nodarbinātie piekrīt neizdevīgajiem nosacījumiem. Tai pat laikā nozarē netiek piedāvātas alternatīvas, turklāt visi ar grāmatvedību un nodokļu nomaksu saistītos jautājumus tiek uzkrauti uz nodarbinātā pleciem.
Varas iestādes ne tikai Latvijā arī citviet cenšas apkarot situāciju, kurā uzņēmumi atsakās savus padotos uzskatīt par darbiniekiem. Piemēram, Lielbritānijā "Bolt" līdzīgais "Uber" zaudēja tiesā, un tagad tam taksisti jāuztver kā darbinieki nevis pašnodarbinātie.
